“Putins nekaro ar armiju, bet Ukrainas sabiedrību.” Saruna ar Oleksiju Meļņiku 2
Nesen Latvijā viesojās Ukrainas domnīcas – Razumkova centra – starptautisko attiecību un drošības programmu direktors Oleksijs Meļņiks. Viņa pieredzē ir vairāk nekā 20 gadu ilgs dienests gan padomju, gan Ukrainas gaisa spēkos. O. Meļņiks bijis arī Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks laikā, kad pie varas bija prezidents Viktors Juščenko.
– Kā jūs vērtējat Ukrainas armijas spējas?
– Lai novērtētu tās, nepieciešams izprast tos notikumus, kas mūsu bruņotajos spēkos notika 90. gadu sākumā. Kad Ukraina atguva neatkarību, pie mums palika ap miljons padomju karavīru, no kuriem daļa kļuva par Ukrainas armijas daļu. Pirmos desmit gadus reformas tika veiktas, samazinot mūsu bruņotos spēkus. 2013. gadā bija palikuši 128 000 karavīru ar padomju bruņojumu, struktūru un taktiku. Tie nebija bruņotie spēki – tie bija 128 000 cilvēki uniformās ar bruņojumu. Kaut arī mums bija sadarbība ar NATO un karavīri piedalījās miera uzturēšanas operācijās, tas bija mikslis starp padomju mantojumu un mēģinājumiem izveidot Ukrainas armiju. Bija arī laiks, kad Ukrainas bruņotajos spēkos notika īstenas reformas – tas bija no 2005. līdz 2007. gadam. Tajā laikā Ukraina gāja pa ceļu, kas to aizvestu uz pievienošanos NATO. Bruņoto spēku veidošanā ir atšķirība tam, vai valsts izvēlas piedalīties kolektīvās aizsardzības sistēmā vai kļūst par ārpusbloka valsti. Armija tika gatavota darbībai kolektīvajā aizsardzības sistēmā, taču 2010. gadā notika straujas pārmaiņas un pie varas esošie izvēlējās ārpusbloka valsts modeli. Valsts vara toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča vadībā veica straujas pārmaiņas. Lielākais kaitējums valsts armijai tika nodarīts no 2010. gada līdz 2014. gada februārim, kad pie varas bija Janukovičs. Viņa valdīšanas laikā trīs aizsardzības ministri bija Krievijas pilsoņi. Tas bija raksturīgs ne tikai drošības struktūrām. Arī, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrs Dmitrijs Tabačņiks bija prokrievisks cilvēks, kurš pie mums īstenoja svešu ideoloģiju, jo sevišķi vēstures jautājumos. Kad Janukovičs aizbēga uz Krieviju, viņam līdzi devās aizsardzības ministrs un sev līdzi paņēma informāciju par Ukrainas armiju un tās plāniem. Kremlim visas kārtis bija redzamas.
