Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. novembris, 2014
Drukāt

Putins nesaskata neko sliktu Molotova-Ribentropa paktā (4)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskavā tiekoties ar jaunajiem vēsturniekiem, atzinis, ka nesaskata neko sliktu Molotova-Ribentropa paktā, raksta laikraksts “The Telegraph”.

Putins uzsvēris, ka rietumu vēsturnieki cenšas noklusēt 1938. gadā noslēgto Minhenes vienošanos, ar kuru Francija un Lielbritānija atdeva Ādolfam Hitleram Čehoslovākijas Sudetus, tādējādi faktiski izraisot Eiropas sadalīšanu un Hitlera iebrukumu. Saskaņā ar Kremļa atreferēto, Putins, kurš citastarp it kaismīgs vēsturnieks – amatieris, esot teicis: “Čemberlens pēc atgriešanās no sarunām ar Hitleru ienāca, pavicināja papīrus un sacīja: “Esmu atnesis jums mieru.” Uz ko Čerčils nelielai grupai sacījis: “Tātad karš ir neizbēgams.” Jo šāda veida kompromiss ar Hitlera Vācijas tipa agresoru nepārprotami veda pie plaša mēroga militāra konflikta, un daži cilvēki to saprata.”

Putins jaunajiem vēsturniekiem tālāk sacījis, ka būtu nopietni jāpēta tā laika ārlietu politikas metodes, uzsverot, ka nav pareizi nosodīt miera līgumu ar Vāciju, jo: “[..] kas slikts tajā, ka Padomju Savienība negribēja cīnīties, kas tajā slikts?”

Pakta slepenos pielikumus, kas paredzēja Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas sadalīšanu ietekmes sfērās Kremlis noliedza līdz pat 1989. gadam, un Putins sarunā ar vēsturniekiem ļāvis noprast, ka tie joprojām ir diskutabli, sakot: “Ļaudis vēl joprojām diskutē par Molotova-Ribentropa paktu un apsūdz Padomju Savienību Polijas sadalīšanā.”

Laikraksts piebilst, ka Krievija arvien vairāk cenšas izmantot valsts vēsturi tās pašreizējās politikas attaisnošanai. Tā jaunā, Rjuriku dinastijai veltītā multimediju izstādē sadaļa, kas veltīta Jānim Briesmīgajam un Livonijas karam, aprakstīta kā “pirmā rietumu kampaņa pret Krieviju”. Krievijas valsts televīzija sižetā par izstādi sacījusi: “Eiropieši centās attēlot Krieviju kā cietsirdīgus un agresīvus barbarus. Beigu beigās, nebūdami pietiekami stipri, lai spētu ietekmēt mūsu neatkarīgo ārpolitiku, viņi bija spiesti ieviest pret mums ekonomiskās sankcijas – tā šo paņēmienu sauktu mūsdienās.”

Laikraksts piebilst, ka Putina komentāri, visticamāk, radīs satraukumu Austrumeiropā, kam jau tā rada bažas vēstures faktu atainojums Putina retorikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. “Vēsturnieks”, kurš, pēc paša teiktā, vēstures lekciju apmeklēšanas vietā dzēris alu. Kad krievija nav gribējusi karot? Būtu tikai iespēja. Un tieši pēc šī pakta tāda arī radās. Un karot negribīgā krievija tūlīt metās karot ar Somiju, Baltiju, Poliju, Rumāniju un būtu uzklupusi arī Vācijai, ja tā nepasteigtos pirmā.

  2. Vai tad tiešām Putins būtu gatavs saskatīt savā rīcībā ko sliktu? Ja pats ir viens iemiesots Sliktums.

  3. Tiešām. Vai Jaltas 1945.g. slepenais pasaules iedalījums bija labāks? Latvija ar visām parpalām tika atdota PSRS. Tāpat arī Polija. Un izdarīja ne jau nacisti, bet demokrātiskie anglosakši.

  4. Cik var noprast, Putina Krievija patur spēkā šo paktu ar visiem slepenajiem protokoliem. Kas runāts pēdējā laikā par šo tēmu ar Merkeli? Kāpēc Merkele bija un ir pret NATO bāzēm šajā pelēkajā NATO zonā?Vēlētos skaidrāku Vācijas nostāju un parasti jau nodod draugi un nevis ienaidnieks…( kā savulaik Minhenē )

Draugiem Facebook Twitter Google+