×
Mobilā versija
-6.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
28. decembris, 2017
Drukāt

ASV papildu sankcijas biedē Krievijas oligarhus (2)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvājis Krievijas naudasmaisiem uz izdevīgiem noteikumiem labprātīgi atgriezt Krievijā daļu no viņu ārzemju aktīviem, kuru kopsumma varētu pārsniegt vienu triljonu dolāru.

Saskaņā ar ASV Kongresa pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto “Aktu par pretdarbību agresijai no Irānas, Krievijas un Ziemeļkorejas valdību puses” ne vēlāk kā nākamā gada 2. februārī ASV Tieslietu ministrijas finanšu izlūkdienestam jāsagatavo ziņojums par ārzemju aktīviem, kas pieder Krievijas ietekmīgiem politiķiem, oligarhiem un valsts uzņēmumu vadītājiem, kas pietuvināti Kremļa režīmam.

Rūpējas par naudasmaisu ērtībām un drošību

Starptautiskās organizētās noziedzības un korupcijas pētniecības grupas informācija liecina, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto personu loks sarausis un nobēdzinājis ārzonu bankās aptuveni 24 miljardus dolāru, kas izmantoti nekustamā īpašuma iegādei ārzemēs un greznai dzīvei neatbilstoši faktiskajiem ienākumiem. Putina personisko bagātību lēš vairāk nekā simt miljardu dolāru apjomā, lai gan viņa oficiāli deklarētie ienākumi pērn bija 8,9 miljoni rubļu (133 000 dolāru). Putina iekšējā loka cilvēki bijuši iesaistīti divu miljardu dolāru atmazgāšanā ārzonu bankās, liecina pērn noplūdinātie tā dēvētie Panamas dokumenti, raksta britu avīze “The Guardian”.

Kā iemeslu minot ASV varas iestāžu draudus ieviest papildu sankcijas un iesaldēt ietekmīgu Krievijas amatpersonu aktīvus ārzemēs, Putins piedāvājis Krievijas naudasmaisiem uz izdevīgiem noteikumiem labprātīgi atgriezt Krievijā daļu no viņu ārzemju aktīviem, kas varētu pārsniegt vienu triljonu dolāru, atzīmē izdevums “Bloomberg”. Tiekoties ar Krievijas Valsts domes deputātiem, Putins skaidroja, ka “jaunā kapitāla amnestijas programma ir vajadzīga, ņemot vērā ārzemju ierobežojumus, kas nemazinās, bet pastiprinās”. “Šī programma stimulētu kapitāla atgriešanos Krievijā,” apgalvoja prezidents, nenorādot, cik ilgi tā būtu spēkā. “Cilvēkiem (lasi: naudasmaisiem) vajadzētu justies ērti un droši, un programmai nevajadzētu radīt papildu izdevumus,” Putins teica valdības sēdē otrdien, dodot rīkojumu amatpersonām pabeigt plāna izstrādi.

Analītiķu ieskatā, Putina plāns ir nepārprotams brīdinājums Krievijas oligarhiem gatavoties jaunām ASV sankcijām. Reāls apdraudējums Putina iekšējā loka cilvēku ārzonu bankās nobēdzinātajiem kapitāliem būtu nelāgs signāls Kremlim neilgi pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām 18. martā. Ja Putina kurss uz pretstāvi Rietumiem, ko līdz šim atbalstījis vairākums ierindas pilsoņu, jo “Krievija vairs neesot uz ceļiem”, sāks apdraudēt oligarhu īpašumus ārzemēs, var notikt Kremļa politiskā kursa korekcija.

Krievija mēģināja ieviest līdzīgu finanšu amnestijas programmu 2014. gadā drīz pēc Krimas aneksijas un agresijas Donbasā, kas sakrita ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū, izraisot robu Krievijas budžetā un lejupslīdi ekonomikā. Pusotru gadu ilgās ierosmes rezultāti nav tikuši publiskoti, bet finanšu ministrs Antons Siluanovs atzinis, ka “programma nedarbojās tik labi, kā mēs cerējām”. Atšķirībā no toreizējā pašreizējais plāns paredz atcelt 13 procentu individuālā ienākuma nodokli, paziņojis prezidenta Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs. “Mums un mūsu uzņēmējiem ir daudzkārt nācies saskarties ar nepamatotu un nelikumīgu kapitālu iesaldēšanu sankciju aizsegā,” intervijā “Bloomberg” teica Peskovs, piebilstot, ka “prezidenta priekšlikuma mērķis ir radīt ērtus apstākļus uzņēmējiem, ja viņi grib izmantot šo iespēju sava kapitāla atgriešanai Krievijā.” Putins paziņojis, ka Krievijas uzņēmējiem, kam nākamgad draud jaunas ASV sankcijas, būs iespēja anonīmi atgriezt Krievijā viņiem piederošos aktīvus līdz trīs miljardiem dolāru, izmantojot valdības izdotas obligācijas.

Krievijas oligarhiem ārzonās ir triljons dolāru

Kopš Rietumu sankciju ieviešanas 2014. gadā Kremlis ir centies neatzīt to ietekmi, taču situācija ir sākusi mainīties. Pagājušajā nedēļā, kad ASV iekļāva vēl vairākus Krievijas uzņēmējus sankciju sarakstā, Putins apstiprināja plānu, ko jau agrāk bija ieteikuši biznesa līderi, izdodot īpašas obligācijas, kas dod iespēju oligarhiem turēt savus dolāru aktīvus ārpus ASV Finanšu ministrijas sniedzamības. Peskovs brīdinājis, ka “papildu sankcijas novestu pie nepieņemama riska attiecībās ar ASV, kas jau tā ir nožēlojamā stāvoklī”. Krievijas miljardiera un Federācijas padomes senatora Suleimana Kerimova aizturēšana novembrī Francijā aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir tikai viens piemērs “raganu medībām”, kam pakļauti krievi Rietumos, paziņojusi Putina ilggadēja sabiedrotā un Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko. ASV Kongresa augustā pieņemtais likums nosaka, ka Finanšu ministrijai jāizveido Krievijas “oligarhu” un viņiem piederošo firmu saraksts, pret kuriem varētu tikt vērstas papildu sankcijas. Likums arī pieprasa izpētīt varbūtējo ietekmi, aizliedzot ASV ieguldītājiem pirkt Krievijas obligācijas, kas sarežģītu Kremļa finanšu plānus.

Pēc Rietumu ekspertu aplēsēm, Krievijas oligarhu īpašumu vērtība ārvalstīs varētu būt 75 procenti no Krievijas nacionālā ienākuma jeb aptuveni 60 triljoni rubļu (1,04 triljoni dolāru). “Krievijas oligarhiem ārzemēs – Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Kiprā un citviet ārzonās – ir tikpat daudz naudas kā visiem iedzīvotājiem Krievijā,” uzskata finanšu eksperts Tomass Piketijs, kurš ir autors 2013. gada dižpārdoklim “Kapitāls 21. gadsimtā”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Putins velti priecājas par naudas atgriešanos Krievijā. Oligarhi baidās, ka viņus jebkurā brīdī var piemeklēt Hodorkovska liktenis un piemeklētu arī, jo Putins nelaistu garām iespēju viņus aplaupīt, lai vairotu savu bagātību.

  2. Gan jau kāda mūsu banka ,vai pret Krieviju labvēlīgi noskaņots “valstsvīrs” arī uzpeldēs.

Draugiem Facebook Twitter Google+