Foto – AFP/LETA

Putins “saspēlē” ar Ķīnas prezidentu 4

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Šanhajā ticies ar savu Ķīnas kolēģi Sji Dziņpinu, lai pārrunātu ciešāku ekonomisko sadarbību. 
Sadarbojoties ar Ķīnu, Maskava cer mazināt ekonomiskās problēmas, kuras tā varētu piedzīvot pēc tam, kad ASV un Eiropas Savienība noteica tai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Putins Ķīnā ieradies arī tāpēc, lai apmeklētu Āzijas valstu valdību 1999. gadā iedibinātu konferenci sadarbībai un uzticības veicināšanas pasākumiem kontinentā. Šādu konferenci Āzijas valstis kopš 2002. gada rīko ik pēc diviem gadiem. Šogad to apmeklēs vairāk nekā desmit valstu un starptautisko organizāciju vadītāji, tostarp Putins, Sji, Irānas prezidents Hasans Rohani, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs un ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns.

Alternatīva Eiropai


Vēl pirms tikšanās ar Sji Putins Ķīnas medijiem paziņoja, ka Ķīna ir “mūsu uzticamais partneris”, un sacīja, ka “virziens uz austrumiem, bez šaubām, ir Krievijas diplomātiskā prioritāte”. Krievijas prezidents sarunā ar vietējiem medijiem neslēpa, ka Šanhajā notikušo sarunu mērķis ir dažādot gāzes piegāžu galapunktus. Enerģētikas sektorā Krievijai un Ķīnai ir ideāla saspēle – pirmā ir pasaulē lielākā energoresursu eksportētāja, kamēr otrā – otra lielākā patērētāja. Kopā ar Putinu Ķīnā ieradušies arī Krievijas energogigantu “Gazprom” un “Rosņeft” vadītāji Aleksejs Millers un Igors Sečins, kā arī Kremlim pietuvinātie uzņēmēji Genādijs Timčenko un Oļegs Deripaska. Pirmkārt, Krievijas delegācija grib ar Ķīnu parakstīt līgumu, kas paredzētu, ka turpmāko 30 gadu laikā Krievija ik gadu piegādā Ķīnai 38 miljardus kubikmetru gāzes. Tie ir aptuveni 20 procenti no apjoma, ko Krievija pārdod Eiropai. Un, otrkārt, Putins cer vienoties ar Ķīnas priekšstāvjiem par pirmā gāzes cauruļvada būvi uz Ķīnu, kurš varētu sākt darboties 2019. vai 2020. gadā un kura izmaksas varētu sa­sniegt 22 miljardus dolāru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Krievija un Ķīna sarunas par gāzes piegādēm sāka jau 2004. gadā, taču līdz šim puses nav spējušas vienoties par gāzes cenu. Līdz šim Ķīna noraidījusi visus Krievijas piedāvājumus, taču, kā norāda eksperti, ES un ASV noteikto sankciju dēļ Putins varētu būt gatavs piekāpties Ķīnai un neuzstāt uz pārāk augstu cenu. “Pašreizējā situācija liek domāt, ka gāzes līgums ir jāparaksta tagad, pat par mazāku cenu,” sarunā ar biznesa interneta vietni “Bloomberg.com” norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu studiju institūta direktora vietnieks Vladimirs Portjakovs. “Runa vairs nav tikai par uzņēmuma peļņu, bet arī svarīgākām lietām. Ja Krievija neparakstīs līgumu tagad, tas būs liels trieciens.” Savukārt Krievijas bankas “VTB” analītiķe Jekaterina Rodina sarunā ar “Bloomberg.com” uzsvērusi, ka “labāk parak­stīt līgumu par salīdzinoši mazāku cenu nekā to neparakstīt vispār”. “Kremlis grib ES politiķiem, Rietumu uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem parādīt, ka to neatturēs sankciju draudi un ka tam ir pietiekami daudz tirdzniecības iespēju ar Ķīnu,” sacījis ieguldījuma uzņēmuma “Macro Advisory” Maskavā dibinātājs Kriss Vīfers.

Krievijas laikraksts “Izvestija” raksta, ka līgums varētu paredzēt, ka Ķīna maksā Krievijai aptuveni 350 dolārus par tūkstoš kubikmetriem gāzes. Pērn Eiropas valstīm “Gazprom” pārdeva gāzi par vidēji 380 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem.

Tuvinās arī 
militārajā jomā


“Krievijas un Ķīnas attiecības sasniegušas pilna apmēra partnerības un stratēģiskās sadarbības līmeni,” pirms Putina vizītes Ķīnā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs, sadarbību enerģētikas sektorā nodēvējot par “dzinēju” augošajai abu valstu savstarpējai ekonomiskajai atkarībai. Putina palīgs Jurijs Ušakovs sarunā ar ziņu aģentūru “RIA Novosti” atklāja, ka Šanhajā abas valstis parakstīs vairāk nekā 40 sadarbības līgumus. Ķīnas ziņu aģentūra “Siņhua” norāda, ka Ķīna jau ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris. Pērn abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms bija 94,5 miljardi dolāru, bet līdz 2020. gadam tās cer šos apmērus dubultot – līdz 200 miljardiem dolāru.

“Nebūs pārspīlēti teikt, ka sadarbība starp mūsu divām valstīm ir sasniegusi vēsturē augstāko līmeni,” sarunā ar Ķīnas medijiem sacīja Putins. Krievijas mediji arī informē, ka kuluāros tiek runāts par attiecību stiprināšanu militārajā nozarē. Proti, Krievija apsver iespēju ar Ķīnu slēgt ieroču tirdzniecības darījumus. Līdz šim Maskava izvairījusies no sadarbības militārajā nozarē, jo tā Ķīnu uzskatījusi par iespējamu draudu. Taču tagad Krievija varētu būt spiesta pievērsties arī ieroču tirdzniecībai ar Ķīnu.

Reklāma
Reklāma

Līdz ar Krievijas un Ķīnas ekonomiskajām apspriedēm Austrumķīnas jūrā vakar sākās arī abu valstu jūras spēku kopīgās militārās mācības “Joint Sea 2014”, kas ilgs septiņas dienas. Lai piedalītos šajos manevros, Austrumķīnas jūrā iepeldējuši seši Krievijas Klusā okeāna flotes kuģi. Kopā militārajos manevros piedalīsies 14 kuģi, divas zemūdenes, deviņas kaujas lidmašīnas, seši helikopteri un divas īpašo spēku vienības. Šī ir jau trešā reize pēdējo divu gadu laikā, kad Krievijas un Ķīnas flotes īsteno kopīgas mācības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.