Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

Putins sola “stabilizāciju” (2)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vakar gadskārtējā preses konferencē Krievijas prezidents Vladimirs Putins solīja pārvarēt valsts ekonomiskās likstas divu gadu laikā, dažādojot saimnieciskās aktivitātes un mazinot atkarību no naftas un gāzes eksporta, un pauda pārliecību, ka rubļa vērtības dramatisko kritumu izdosies apturēt.

Apsūdz NATO “agresivitātē”

Emocionālās atbildēs, kas ilga gandrīz četras stundas, Putins ieturēja savu tradicionāli izaicinošo pret Rietumiem vērsto nostāju, apgalvojot, ka Rietumi cenšoties sagraut Krieviju, lai izlaupītu Sibīrijas dabas bagātības. Viņš arī solīja nekad neļaut Rietumiem “pieķēdēt vai izlauzt ilkņus” lepnajai Krievijai, pieminot simbolisko krievu lāci, atzīmē aģentūra “Associated Press”. “Kad viņi (Rietumi) būs izrāvuši tam nagus un ilkņus, tad lācis vairs nebūs vajadzīgs. Tas būs kļuvis par izbāzni,” teica Putins, apgalvojot, ka “runa nav par Krimu, bet gan par to, ka mēs aizstāvam mūsu suverenitāti un mūsu tiesības pastāvēt”. Prezidents aizstāvēja Krievijas pieaugošo militāro aktivitāti, tostarp kara lidmašīnu lidojumus Baltijas jūras apvidū, vainojot NATO “agresīvā darbībā” Krievijas robežu tuvumā. Putins par pareizu nosauca Krievijas stingro nostāju dažādās starptautiskās krīzēs, tostarp Ukrainā, jo šai politikai esot jāliek saprast Maskavas partneriem ārvalstīs, ka ir jāveido kopīga humānā drošības telpa un jāizbeidz būvēt dažādus mūrus, kas šķeļ. “Vai tad pēc Berlīnes mūra mums neteica, ka NATO netiks paplašināta uz austrumiem? Tomēr tas notika. Bija divi paplašināšanās viļņi. Kas tas ir, ja ne mūris?” jautāja Putins.

Cenšas kliedēt biznesa bažas

Putina atbildes papildināja videoattēli par prezidenta tikšanos ar olimpiešiem Sočos, aprūpējot tīģera mazuli un sveicot krievu kosmonautus. Prezidents, kurš vadījis Krieviju jau 15 gadus, centās kliedēt biznesa aprindu bažas, ka valdība varētu ieviest administratīvus pasākumus, piemēram, fiksētu rubļa kursu, vai piespiest eksportētājus pārdot cieto valūtu, lai palīdzētu stabilizēt iedragāto rubli. Putins apgalvoja, ka valsts valūtas rezerves ir pietiekamas, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti, piebilstot, ka Centrālajai bankai nevajadzētu “bezmērķīgi dedzināt” tās 419 miljardu dolāru valūtas rezerves. “Labvēlīgos apstākļos mūsu ekonomika varētu pārvarēt pašreizējo situāciju aptuveni divos gados,” apgalvoja prezidents, taču brīdināja, ka, ekonomiskajām problēmām turpinoties, valdībai varētu nākties samazināt sociālos izdevumus. Putins atzina, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas par Maskavas rīcību Ukrainā ir tikai viens faktors Krievijas saimnieciskajās likstās, bet galvenais iemesls rubļa vērtības kritumam ir naftas cenas krišanās pasaules tirgū un valsts nespēja mazināt atkarību no naftas un gāzes eksporta. Putins pauda viedokli, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Krievijā nav maksa par to, ka tā pievienoja Krimu, bet maksa par vēlēšanos pašsaglabāties kā nācijai un valstij.

Aizstāv “politisko veselumu” Ukrainā

Putins mudināja uz politisku risinājumu krīzei Ukrainā, kur Maskavas atbalstīto prokrievisko kaujinieku sadursmēs ar Ukrainas valdības spēkiem kopš aprīļa gājuši bojā aptuveni 4700 cilvēku un desmitiem tūkstošu zaudējuši pajumti. Pēc viņa vārdiem, Ukrainai jāsaglabā “politiskais veselums”, liekot saprast, ka tās prokrieviskajiem un dumpīgajiem austrumu apgabaliem nevajadzētu atdalīties.

Putins izteicās, ka Ukrainas valdībai un dumpiniekiem vajadzētu ātri veikt visu gūstekņu apmaiņu vēl līdz Ziemassvētkiem. Viņš arī apliecināja, ka Krievija turpinās palīdzēt Ukrainas dienvidaustrumiem. Ņemot vērā, ka Krievija veikusi citas valsts teritorijas (Krimas apgabala) aneksiju, liekulīgi izskanēja prezidenta apgalvojums, ka “mums ir jāvadās no starptautisko tiesību pamatprincipiem – no cilvēku tiesībām pašiem lemt savu likteni”, atzīmē raidsabiedrība BBC. Putins sacīja, ka nešauboties par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vēlmi noregulēt stāvokli valstī, tomēr pieļāva, ka Ukrainas līderim ir jāsastopas arī ar citiem centieniem Ukrainas amatpersonu vidū. Runājot par Ukrainas austrumos karojošajiem Krievijas pilsoņiem, Putins apgalvoja, ka tie neesot nekādi algotņi, bet darot to “sirds aicinājuma dēļ”.

“Es mīlu un tieku mīlēts”

Atbildot uz jautājumu par viņa personisko dzīvi, Putins teica, ka mīlot un tiekot mīlēts, tomēr atteicās atklāt savas partneres identitāti. 62 gadus vecais prezidents atteicās sniegt detalizētāku izklāstu, sakot, ka “viss ir kārtībā, neuztraucieties”.

Putins pagājušajā gadā paziņoja, ka šķirsies no sievas Ludmilas, ar kuru viņš kopā pavadīja 30 gadus un kas ir viņa divu meitu māte. Laulība tika šķirta šogad. Putins piebilda, ka ar bijušo sievu viņam ir “labas, draudzīgas attiecības”. 2008. gadā plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Putins plāno apprecēt bijušo olimpisko vingrotāju Aļinu Kabajevu, kas ir 31 gadu jaunāka par Putinu un tolaik bija parlamenta deputāte no valdošās partijas “Vienotā Krievija”. Putins noliedza šo informāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. REZUMĒ-SLIMS ETNOSS 21. decembris, 2014 18:43 Atbildēt

    LABS PIEMĒRS TAM, KA NAV NEKĀDAS STARPĪBAS STARP URLU BASTRDU VAI MUIŽNIECĪBAS PLĀTĪZERI, ČEKISTU SLEPKAVU VAI “LABDZIMTĪBAS” CIETSIRDI, JA RUNA IR PAR KRIEVU “IMPĒRIJAS SAGLĀBĒJU” UZ JEBKURU CITU RĒĶINA, SAVU VAI KAIMIŅTAUTU APLAUPĪŠANU UN PAVERDZINĀŠANU, IEKAROŠANU -KOLONIZĀCIJU, NELOKĀMO UN TAISNPRĀTĪGO IZNĪCINĀŠANU !

  2. solīt taču var jebkurš, retais to var izstenot.
    Putins vienmer cilvēks kas runā ar diviem auditorijām.
    1. ir krievu auditorija
    2. starptautiskā auditorija.
    tā kā ziņas ir ierobežotas, to ko Putins stast starptautiski = tas netiek nodots vienkaršam krievam.
    tadā veidā var noturēt populertāti augsti.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+