Putins sola stiprināt Krievijas ekonomikās un militārās spējas 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins solīja stiprināt valsts ekonomiku un militārās spējās, tomēr vienlaikus viņš noraidīja, kā tās pats nosauca, ārvalstu lasītās lekcijas par demokrātiju Krievijā un mēģinājumiem iejaukties valsts iekšējās lietās.
Putins uzstājas ar vēstījumu Krievijas Federālajai sapulcei (parlamenta abām palātām), kas ir pirmais šāda veida ziņojums kopš viņa atgriešanās prezidenta amatā uz trešo pilnvaru termiņu. Savā runā Krievijas prezidents galveno uzmanību pievērsa sociāliem jautājumiem, solot veicināt jaunu ģimeņu vēlmi laist pasaulē bērnus, radot 25 miljonus jaunu darbavietu un attīstot jaunus stimulu pasākumus ārstiem, skolotājiem, inženieriem un citu profesiju pārstāvjiem. Tāpat Krievijas prezidents solīja atbalstīt “iestādes, kas pārstāv tradicionālas garīgās vērtības”, tādējādi norādot uz vēl lielāku valsts atbalstu Krievijas pareizticīgajai baznīcai, kas nonāca uzmanības lokā, kad augustā tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu trim pankgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm, kas Maskavas galvenajā katedrālē izpildīja pret Putinu vērstu dziesmu, izpelnoties arī baznīcas nosodījumu par ticības zaimošanu.
Putins uzsvēra, ka Krievija ievēros savu redzējumu par demokrātiju un noraidīs jebkādus “mums no ārpuses uzspiestus standartus”. “Tieša vai netieša ārēja iejaukšanās mūsu politiskajos procesos ir nepieņemama,” paziņoja Krievijas prezidents, paskaidrojot, ka “tiem, kas saņem naudu no ārvalstīm un kalpo svešām interesēm, nav vietas Krievijas politikā”. Šogad nosodījumu izpelnījās Krievijā pieņemtais likums, kas paredz, ka nevalstiskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā “ārvalstu aģentiem”.
Runājot par nākotni, Putins norādīja, ka Krievijas uzdevums uz globālās skatuves būs saglabāt tās “valstisko un garīgo identitāti”, piebilstot, ka militāro spēju stiprināšana arī varētu “garantēt tās neatkarību un drošību”. Viņš aicināja kardināli mainīt dzīvi Krievijā uz labo pusi, nevis atlikt šo mērķi nākamajām paaudzēm. “Pienācis laiks kardināli mainīt situāciju uz labo pusi jau tagad. Mēs darām to, un mēs varam to izdarīt, ja turpināsim pakāpeniskas valsts attīstības kursu, veltīsim sevi kopīgam darbam,” Putins aicināja, klāstot, ka jau izsenis Krievijā ir veidojusies attieksme, ka dzīve tiek dzīvota nākotnei – bērniem.
Ekonomiskā ziņā Krievijas prezidents uzvēra, ka ir nepieciešams attīstīt tirgus ekonomiku, nevis ievērot “valsts kapitālismu”. Tāpat par vienu no lielākajām problēmām valstī viņš nosauca korupciju, aicinot izveidot sistēmu, ka ir iespēja uz laiku no amata atstādināt ierēdņus, ar kuru darbu nav apmierināti iedzīvotāji. Krievijas prezidents norādīja, ka “21. gadsimtā Krievijas attīstības vektors – tā ir attīstība uz Austrumiem”, kur lielākais valsts attīstības potenciāls ir Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kas ļautu ieņemt “cienījamu vietu Āzijas un Klusā okeāna valstu reģionā”.
