Putins vēlēšanās startēs kā “neatkarīgais” kandidāts 4
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka nākamā gada martā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās startēs kā “neatkarīgais” kandidāts.
Valdošā partija “Vienotā Krievija” ir aktīvi atbalstījusi Putinu, tomēr prezidents acīmredzami vēlas panākt lielāku vēlētāju aktivitāti, pozicionējot sevi kā pāri partiju politikai stāvošu kandidātu.
Putins ikgadējā preses konferencē Maskavā uzsvēra, ka viņam Krievijā nav nozīmīgas politiskās opozīcijas, jo politiķi nav spējuši piedāvāt adekvātu programmu valsts attīstībai.
“Politiskajā vidē, tāpat kā ekonomiskajā vidē, ir jābūt konkurencei,” vairāk nekā 1600 Krievijas un ārvalstu reportieriem paziņoja Putins.
“Es centīšos, lai mums būtu līdzsvarota politiskā sistēma,” viņš piebilda.
Prezidents pauda nožēlu par politiskās konkurences trūkumu, par to gan vainojot politiskos oponentus, kuri neesot spējuši piedāvāt pozitīvas idejas Krievijas problēmu risināšanai.
“Ir svarīgi, lai viss neaprobežojas tikai ar trokšņa radīšanu publiskos laukumos un runāšanu par režīmu,” sacīja Putins.
“Ir svarīgi piedāvāt kaut ko, lai padarītu situāciju labāku. Bet kad jūs sākat salīdzināt, ko opozīcijas līderi piedāvā, īpaši nesistēmiskās opozīcijas līderi, tur ir daudz problēmu,” paziņoja Krievijas prezidents.
Putins norādīja, ka vēl par agru nākt klajā ar vēlēšanu programmu, tomēr viņš atklāja prioritātes, kuru vidū esot elastīgas politiskās sistēmas veidošana, augsto tehnoloģiju ekonomikas veicināšana, infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības un produktivitātes uzlabošana un tautas reālo ienākumu palielināšana.
Viņš preses konferencē aicināja valdību koncentrēties uz tautas ienākumu palielināšanu.
Putins arī norādīja, ka kopš viņa pirmā prezidenta amata termiņa sākuma 2000.gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 75%.
Reaģējot uz Putina izteikumiem, Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs sociālajos medijos norādījis, ka šonedēļ ir nācis klajā ar savu vēlēšanu programmu, tomēr Putins to pilnīgi ignorējis. Kaut arī Krievijas varasiestādes uzstāj, ka Navaļnijs nevarēs startēt prezidenta vēlēšanās, jo ir notiesāts “Kirovļes” lietā, politiķis turpina priekšvēlēšanu kampaņu.
Putins par nodomu kandidēt prezidenta vēlēšanās paziņoja 6.decembrī.
Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.
Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata daudziem par pārsteigumu 1999.gada Vecgada vakarā atkāpās Boriss Jeļcins.
Otrā termiņa beigās 2008.gadā Putins varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam. Pats Putins tad ieņēma premjera amatu. Tiesa gan, maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.
2012.gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā.
Ja Putina prezidentūra turpināsies līdz 2024.gadam, viņš Krievijā būs valdījis pat ilgāk par padomju līderi Leonīdu Brežņevu, kas valsti vadīja stagnācijas periodā no 1964. līdz 1982.gadam.
