Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. aprīlis, 2015
Drukāt

Ieart pirmo vagu mediju politikā. Saruna ar Robertu Putni (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Dažas dienas pēc stāšanās jaunizveidotās Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja amatā redakcijā viesojās Roberts Putnis. Ar viņu sarunājās AS “Lauku Avīzes” valdes priekšsēdētājs un Preses izdevēju asociācijas vadītājs Guntars Kļavinskis, “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa, kā arī Voldemārs Krustiņš un Guntis Ščerbinskis.

V. Krustiņš: – Vai ministrijas rīcībā ir kādas idejas par valsts attieksmi pret drukātajiem medijiem? Ja valdība netaisās iznīdēt drukāto vārdu vai negrib pieļaut tā iznīcību, tad šai jomā kādi atbalsta mehānismi ir neizbēgami.

– Esmu saņēmis pirmo uzmetumu darba grupas rezultātam attiecībā uz mediju vides daudzveidību, kas tapuši Ievas Beitikas vadībā. No šā ekspertu kopsavilkuma ir pilnīgi skaidrs, ka atbalsts drukātajai presei nešaubīgi ir prioritāte. Ideja ir par Valsts kultūrkapitāla fondam līdzīga instrumenta izveidi mediju atbalstam. Tātad neatkarīgu ekspertu piešķirts valsts finansējums, atbalstot redakcionālo darbu. Ir arī doma, kā līdzekļus, kas šobrīd no pašvaldībām un valsts institūcijām tiek tērēti informācijas darbam, varētu novadīt caur šo fondu konkrētam mediju atbalstam ar akcentu – drukātās preses atbalstam.

L. Rasa: – Vai jūsu darba plānos ir arī novecojušā Preses likuma revīzija?

– Tas noteikti ir vasaras darba uzdevums mūsu nodaļai, ko redzu kā savu darba priekšmetu. Ceru, ka vasaras laikā izdosies veikt tādu nepieciešamību auditu. Centīsimies savākt kopā nozares intereses un mēģināsim to visu iestrādāt jaunā likumprojektā.

G. Kļavinskis: – Viena no aktuālām problēmām ir tā saucamie preses izdevumi, kas izskatās tieši tāpat kā žurnāli vai avīzes, tomēr tie sastāv tikai no anonīmiem rakstiem un reklāmas. Likums tā rīkoties neliedz. Šī situācija būtībā degradē robežu starp žurnālistiku un presi, no vienas puses, un tādiem visai viltīgiem aizdomīgiem izdevumiem – no otras. Preses likumā acīmredzot būtu jāpasaka, kas tad vispār drīkst saukties par žurnālu vai avīzi.

– Viena no idejām ir veidot sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu reģistru, kas tajā iekļautajiem izdevumiem dotu zināmas privilēģijas, kas izriet no šā statusa, kā arī uzliktu pienākumus, kas ar to saistās. Bet, runājot par kādiem aizliegumiem, jāteic, tiklīdz mēs likumā kaut ko aizliedzam, tad pretī ir jābūt “cenzora” iestādei, kas uzmana, vai tas tiek ievērots un pildīts. Mums Latvijā nevajadzētu izdomāt velosipēdu no jauna. Attīstītās valstīs ar izkoptu mediju sistēmu pastāv spēcīgas nozares pašregulējošas institūcijas. Tās pašas maksimāli cenšas risināt nozares problēmas, lai tikai novērstu valsts pārlieku iejaukšanos biznesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ar ko atšķiras medijs no mēdija?

  2. Lai izdodas viens labs kerievisks kanāls, lai sedz 200 km pār LV robežu uz Austrumiem

  3. Kur ir informācija par mediju politikas nodaļu? Atbildēt

    Kur var iepazīties ar “mediju politikas nodaļas” nolikumu, funkcijām, uzdevumiem, atbildību?
    Kultūras ministrijas mājas lapā ir tikai informācija, ka nodaļā strādā 1 darbinieks Putnis un vairāk nekā. Ir neliela informācija, par darba grupu, kurai līdz 2015.gada 1. (!!!) aprīlim jāizstrādā mediju politikas pamatnostādņu projekts. Kur ir šis projekts – jau 27.aprīlis??? Jeb nauda atkal notrallināta un izmaksāta algās, bet rezultātā čiks un kārtējais apliecinājums, ka Latvija ir neizdevusies valsts?

  4. izdzīvojusi bez sabiedriskiem medijiem. Radīsies sabiedriski mediji, stiprināsies demokrātija.

  5. No intervijas sapratu – ja Latvija 5 līdz 6 gadus ar krievisko TV3 “zombēs” t.s. Latvijas krievus, tad viņi iespējamā kara gadījumā ar Krieviju obligāti karos Latvijas armijas rindās un bez domāšanas šaus pa iebrūkošajiem okupantiem jeb Krievijas krieviem.
    Varbūt valstij jāatzīst sekojošais – mēs baidāmies, ka kara gadījumā Latvijas krievi kļūs par 5.kolonnu, “zaļo cilvēciņu” kodolu, kolaborantiem un latviešu deportētājiem uz Sibīriju. Tāpēc mēs viņus gribam pielabināt un padarīt draudzīgus pret latviešiem – sākumā TV krieviski, mainīsim Izglītības likumu un arī skolas paliks krieviski bez pārejas uz valsts valodu, kā arī Rīgā un Latgalē krievu valodai piešķirsim reģionālās valodas statusu; protams, noteiksim arī kvotas ministrijās – jābūt 50% ministriem krieviem un no visiem valsts darbiniekiem 50% jābūt krieviem (krievi labāk pratīs pārstāvēt pārkrievoto baltkrievu, ukraiņu, poļu un ebreju intereses).

  6. Ļoti laba intervija. Vēlos novēlēt Robertam veiksmi un izturību. Kaut vairāk Latvijā būtu tādu cilvēku.

  7. vajag kaut kādu tādu mediju poli†iku, lai taptu kāds sabiedriskais medijs!

  8. īstais arājiņš 🙂

  9. vaga bus tik pamatiga UN vareni bezdibeniska ,ka daudzi preses profi paraus pashi savu vagu- putni vagas nedzen tie ir vestneshi

Draugiem Facebook Twitter Google+