Roberts Putnis
Roberts Putnis
Foto – Karīna Miezāja

Ieart pirmo vagu mediju politikā. Saruna ar Robertu Putni 9

Dažas dienas pēc stāšanās jaunizveidotās Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja amatā redakcijā viesojās Roberts Putnis. Ar viņu sarunājās AS “Lauku Avīzes” valdes priekšsēdētājs un Preses izdevēju asociācijas vadītājs Guntars Kļavinskis, “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa, kā arī Voldemārs Krustiņš un Guntis Ščerbinskis.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Vai ministrijas rīcībā ir kādas idejas par valsts attieksmi pret drukātajiem medijiem? Ja valdība netaisās iznīdēt drukāto vārdu vai negrib pieļaut tā iznīcību, tad šai jomā kādi atbalsta mehānismi ir neizbēgami.

– Esmu saņēmis pirmo uzmetumu darba grupas rezultātam attiecībā uz mediju vides daudzveidību, kas tapuši Ievas Beitikas vadībā. No šā ekspertu kopsavilkuma ir pilnīgi skaidrs, ka atbalsts drukātajai presei nešaubīgi ir prioritāte. Ideja ir par Valsts kultūrkapitāla fondam līdzīga instrumenta izveidi mediju atbalstam. Tātad neatkarīgu ekspertu piešķirts valsts finansējums, atbalstot redakcionālo darbu. Ir arī doma, kā līdzekļus, kas šobrīd no pašvaldībām un valsts institūcijām tiek tērēti informācijas darbam, varētu novadīt caur šo fondu konkrētam mediju atbalstam ar akcentu – drukātās preses atbalstam.

CITI ŠOBRĪD LASA

L. Rasa: – Vai jūsu darba plānos ir arī novecojušā Preses likuma revīzija?

– Tas noteikti ir vasaras darba uzdevums mūsu nodaļai, ko redzu kā savu darba priekšmetu. Ceru, ka vasaras laikā izdosies veikt tādu nepieciešamību auditu. Centīsimies savākt kopā nozares intereses un mēģināsim to visu iestrādāt jaunā likumprojektā.

G. Kļavinskis: – Viena no aktuālām problēmām ir tā saucamie preses izdevumi, kas izskatās tieši tāpat kā žurnāli vai avīzes, tomēr tie sastāv tikai no anonīmiem rakstiem un reklāmas. Likums tā rīkoties neliedz. Šī situācija būtībā degradē robežu starp žurnālistiku un presi, no vienas puses, un tādiem visai viltīgiem aizdomīgiem izdevumiem – no otras. Preses likumā acīmredzot būtu jāpasaka, kas tad vispār drīkst saukties par žurnālu vai avīzi.

– Viena no idejām ir veidot sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu reģistru, kas tajā iekļautajiem izdevumiem dotu zināmas privilēģijas, kas izriet no šā statusa, kā arī uzliktu pienākumus, kas ar to saistās. Bet, runājot par kādiem aizliegumiem, jāteic, tiklīdz mēs likumā kaut ko aizliedzam, tad pretī ir jābūt “cenzora” iestādei, kas uzmana, vai tas tiek ievērots un pildīts. Mums Latvijā nevajadzētu izdomāt velosipēdu no jauna. Attīstītās valstīs ar izkoptu mediju sistēmu pastāv spēcīgas nozares pašregulējošas institūcijas. Tās pašas maksimāli cenšas risināt nozares problēmas, lai tikai novērstu valsts pārlieku iejaukšanos biznesā.