Mobilā versija
Brīdinājums +10.2°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
21. februāris, 2017
Drukāt

Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (2)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Putnu gripa Vītiņu pagasta putnkopju Ģirta un Agneses Antu plānus neapturēs. Pavasarī viņi ekspluatācijā plāno nodot jauno novietni 600 dējējvistām. Tiesa, sarežģījumus rada cāļu iegāde ganāmpulka paplašināšanai – tā vai nu būs jāatliek uz vēlāku laiku, vai olas jāinkubē pašiem.

No 1. marta līdz 31. maijam aizliegts mājputnus turēt ārā, aizliegta arī mājputnu izbraukumu tirdzniecība. Latvijā jau parādījušies pirmie pavasara migrācijas putni, taču noteikumi par biodrošības pasākumiem mājputnu novietnēs, lai ierobežotu putnu gripas infekciju, vēl nav stājušies spēkā. Nīcas laukos piektdien novērotas šā pavasara pirmās zosis, kopskaitā apmēram 70, liecina ieraksti portālā latvijasputni.lv.

Saistībā ar putnu gripas izplatības straujo tuvošanos Latvijas robežām mājputnu īpašniekus aicina pievērst pastiprinātu uzmanību savu ganāmpulku biodrošībai.

Laimīgās vistas statusu nezaudēs

Pēdējie putnu gripas uzliesmojumi Polijā rāda, ka bīstamā infekcija vairs nav tālu no mūsu novietnēm, brīdina Zemkopības ministrijas dzīvnieku veselības un veterināro zāļu speciāliste Olita Vecuma-Veco.

Būtiskākie ierobežojumi, ar ko jārēķinās gan profesionālajām putnkopības saimniecībām, gan dažu vistu turētājiem: no 1. marta līdz 31. maijam aizliegts turēt mājputnus ārā, tas nozīmē, ka arī atklātos ar tīklu pārsegtos nožogojumos vistas, paipalas, zosis, tītarus, pīles turēt šos trīs mēnešus nedrīkstēs. Tas nepieciešams, lai pasargātu putnus no putnu gripas infekcijas ierosinātājiem, ko var atnest gājputni no Polijas, Vācijas, Dānijas – valstīm, kur šobrīd konstatēti daudzi infekcijas gadījumi.

Laimīgo vistu turētājiem nevajag bažīties, ka putnu gripas ierobežojumu dēļ olas vairs nevarēs atbilstoši marķēt. Ja veterināro iemeslu dēļ liegums turēt putnus ārā nav garāks par trim mēnešiem, olas joprojām drīkst marķēt kā “brīvās turēšanas apstākļos dētas olas”, uzsver ZM speciāliste. Laiks, kad laimīgās vistas novietnē tiek turētas ziemas aukstuma dēļ šajā trīs mēnešu periodā netiek skaitīts iekšā. “Visi varēs marķēt savas olas tāpat kā līdz šim, tikai tās vistas būs jātur no 1. marta līdz 31. maijam iekšā,” uzsver O. Vecuma-Veco.

Trīs mēnešus aizliegta arī mājputnu izbraukumu tirdzniecība. Ar izbraukumu tirdzniecību tiek saprasti arī gadījumi, kad no vienas saimniecības cāļi tiek aizvesti citai. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis sola, ka viņa dienests analizēs sludinājumus un apmeklēs tirgotājus. Ir arī uzticības tālrunis, pa kuru var informēt PVD inspektorus – 67027402.

No 1. marta līdz 31. maijam putniem ir aizliegts dot ūdeni no atklātām ūdens krātuvēm – dīķiem, grāvjiem, tostarp arī “vannītēm un baļļiņām”, kurām var piekļūt zvirbuļi un citi savvaļas putni. Putni jādzirdina ar ūdeni no akām vai dziļurbumiem. Vistu īpašniekiem jānodrošina, lai zvirbuļi un baloži netiek klāt putnu barībai. Tieša ierobežojuma izbarot putniem zaļbarību nebūs, taču putnkopjiem jāapzinās riski. Ja zāle pļauta mitrājos, pļavās, kur var uzturēties gulbji, zosis, pīles, tā var saturēt slimības ierosinātāju.

Kūdra no purviem, skaidas, šķelda pirms izmantošanas pakaišiem jānotur mēnesi, lai vīruss dabiskā ceļā iet bojā. Turklāt pakaiši jāuzglabā savvaļas putniem nepieejamās vietās.

Ar izpratni uztver biodrošības prasības

Anna Gintere, Suntažu pagasta saimniecības “StarSpace” īpašniece, putnu gripas draudu dēļ aicina atcelt tradicionālās “Lauku ceļotāja” atvērtās dienas laukos, kas notiek maijā. To laikā pilsētnieki var doties uz daudzām lauku saimniecībām un iepazīties ar saimniekošanas ikdienu. “Aitu dēļ uztraukumu mums nebūtu, bet putni, lai arī novietnē, ir grūti pasargājami. Pīles, zosis, vistas, tītari ir viens no apmeklētājus visvairāk vilinošajiem objektiem. Cilvēki šajās dienās viesojas daudzās saimniecībās, neviens nevar garantēt, ka kādā jau nav šis postošais vīruss, ka tūristi nav piestājuši kādā pļavā vai pie ezera.”

Putnu turēšana novietnē trīs mēnešus būs apgrūtinoša gan pašiem, gan arī spārnaiņiem, taču citu variantu neesot, atzīst Anna. Saimniecība atrodas līdzās upei un “Natura 2000” teritorijām, kur iet pāri gājputnu migrācijas ceļi. Anna gan apšauba, ka biodrošības prasības spēs pasargāt Latviju no putnu gripas. “Ļoti nozīmīgs ir cilvēciskais faktors, tīši vai netīši jebkurš var ienest šo slimību ganāmpulkā. Tas, vai izdosies izvairīties, ir atkarīgs no katra cilvēka godaprāta.”

Savukārt Vītiņu pagasta putnkopi Ģirtu Anti uztrauc iespējas iegādāties jaunos putnus. Pavasarī plānots nodot ekspluatācijā ar Eiropas fondu atbalstu celto jauno putnu novietni, taču putnu gripas dēļ radies jautājums, kur pirkt cāļus. “Līdz šim vedām no Zviedrijas, Lietuvas, lai arī mums sola putnu veselību apstiprinošus papīrus, tomēr bažas ievazāt infekciju pastāv,” pagaidām Ģirts ir neziņā. Sliktākajā gadījumā olas inkubēt varot arī paši, tas gan būs sarežģītāk un ilgāk, bet varbūt drošāk. Šobrīd z/s “Imantas” ganāmpulkā ir 350 dējējvistas un tām esošajā novietnē vietas pietiks, lai varētu “ieslodzījumā” pārciest bīstamāko periodu. “Mūsu laimīgās vistas ziemas aukstumā arī ārā neiet, tā ka zināma pieredze ar turēšanu novietnē ir. Vecajai novietnei vasarā var izņemt logus un ielikt režģus. Žēl, protams, ka nevarēsim svaigo zāli dot, bet neko darīt.”

Arī Jānis Plūme, z/s “Jaunzemi” saimnieks Raiskumā, jau veicis pasākumus pret putnu gripu – broileri ārā negāja, jo vienkārši ir pārāk slinki, taču dējējvistas līdz šim vasarā dzīvoja ganībās zem tīkla. “Tagad vistas turēšu novietnē, kamēr bīstamais periods būs pāri. Visur ir dez­infekcijas paklājiņi, svešus cilvēkus pie putniem nelaižu,” teic Jānis.

Ja nu tomēr neizdodas

Ja putnu gripas uzliesmojums tiks konstatēts kaut vai nelielā piemājas saimniecībā, ap to triju kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona, bet 10 km rādiusā – uzraudzības zona. Mājputni slimības skartajā novietnē tiks iznīcināti, bet 10 km attālumā noteikts mājputnu un no tiem iegūtu produktu (gaļas, olu) tirdzniecības un pārvietošanas ierobežojums. Ja kādā vietā tiks konstatēts putnu gripas uzliesmojums, vistu meklējumos 10 km rādiusā PVD inspektors ieies katrā sētā.

Kompensācijas maksās tikai par Lauksaimniecības datu centrā reģistrētajiem putniem. Turklāt, lai saņemtu kompensāciju, ar legalizāciju vien būs par maz, jābūt ievērotām biodrošības prasībām. “Piemēram, ja saimniecībā mājputni ievesti bez pārvietošanas deklarācijas, ja nevarēs pierādīt to izcelsmi, kompensācijas nebūs,” piebilst O. Vecuma-Veco.

Kompensācija par piespiedu kārtā nokautu un iznīcinātu kaušanai gatavu broileru ir 2,23 eiro, par dējējvistu atkarībā no vecuma – 3,56 līdz 0,90 eiro, par pieaugušu pīli, zosi, tītaru – 8,54 eiro, par pieaugušu vaislas strausu – 1138,30 eiro.

Ne Latvijā, ne arī citās Eiropas valstīs diskusijas par putnu vakcināciju pret putnu gripu nenotiek, jo šai infekcijai ir vairāki ierosinātāji. Vakcīnas tirgū nav brīvi pieejamas, ja kāda dalībvalsts pieņemtu lēmumu par noteiktu putnu kategorijas vakcinēšanu pret putnu gripu, tai jāinformē Eiropas Komisija, jāiesniedz vakcinācijas plāns un jānodrošina vakcinēto putnu kustības kontrole.

Vislabākais līdzeklis pret putnu gripas ierosinātāju ir saules stari un siltums. Izrādās, kaitīgais vīruss plus četru grādu temperatūrā dzīvotspēju saglabā mēnesi, taču līdz ar saules aktivitāti un temperatūras celšanos tā dzīvīgums krietni samazinās. Pavasarī tas dzīvotspēju saglabā maksimāli piecas līdz septiņas dienas.

Latvijā: 4,5 miljoni mājputnu

* Latvijā reģistrētas 3333 novietnes ar mājputniem.

* Visvairāk Rēzeknes (178), Talsu (160), Madonas (130) un Gulbenes (128) novadā.

* Gada sākumā Latvijā uzskaitīti 4,5 milj. mājputnu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vislabākais līdzeklis pret slimības ierosinātāju saules stari un siltums. Īpaši daudz tā ir slēgtās kūtīs.

  2. NAV KO BAŽĪTIES, SŪTIET TOS VISUS IERĒDŅUS ..!

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+