Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Putnu dienās iespējams doties 18 bezmaksas ekskursijās

putnusvero_Andris_Soms_15

Gribot negribot tuvākajās brīvdienās jākļūst par putnu vērotāju – 18 bezmaksas ekskursijas un četras barotavu veidošanas darbnīcas visā Latvijā aicina piedalīties Eiropas putnu vērošanas dienās.

 

Atliek tikai sagādāt gumijniekus, vēlams, arī binokli, un izvēlēties vienu no maršrutiem, kurā jūs pavadīs pieredzējuši putnu pētnieki. Labos laika apstākļos viņi sola parādīt vairākus desmitus sugu, īpašas veiksmes gadījumā – arī tūkstoš dzērvju vai zosu pulcēšanās vietas. Tikai jāuzvedas klusi kā baznīcā – cilvēki putnu migrāciju var vērot kā aizraujošu izrādi, taču spārnaiņiem tas ir smags un briesmu pilns pārbaudījums, kuram pamatīgi jāsagatavojas.

“Visi, kas pie mums ir bijuši, vienmēr saka, ka brauks atkal. Un brauc arī!” par Salacgrīvas Randu pļavu neaizmirstamo iespaidu uz ciemiņiem stāsta bioloģe Irisa Mukāne. Redzēt pat no simts metru attāluma zosis, kas te atpūšas un kārtīgi ietur maltīti, trīs sugu gulbjus vai pat Latvijas lielāko ligzdojošo plēsīgo putnu – jūras ērgli un vēl kārtīgi izbristies pa biezu meldru mežu – tas ir agra svētdienas rīta vērts piedzīvojums. Ekskursanti putnus varēs vērot arī lielajā teleskopā, būs pieejami binokļi, sola Irisa.

Katru gadu putnu vērotāju skaits Latvijā kļūst kuplāks, par to liecina gan ekskursantu, gan arī arvien pieaugošais apmeklētāju skaits mājas lapās, kas stāsta par putnu dzīvi vai “dzīvajā” rāda kāda spārnaiņa ligzdu, spriež ornitologs Jānis Ķuze, kurš tradicionāli vada ekskursijas Ķemeru nacionālā parka teritorijā.

“Parasti dodamies uz Kaņiera un Slokas ezeru, tālāk uz Dunduru pļavām Džūkstes un Slampes pagastos. Kaņierī redzēsim laučus, gulbjus, pāris pīļu sugas, ja paveiksies, arī kādu plēsīgo putnu. Izbraucot ārā uz laukiem, ir cerība redzēt caurceļojošās dzērves, kas dažkārt savācas līdz pustūkstotim vai pat kuplākā skaitā.

“Katrai putnu sugai migrācija var būt atšķirīga,” skaidro ornitologs. “Ir sugas, kas migrē baros un atpūtas vietās var pulcēties tūkstošiem, kā tas notiek ar zosīm vai dzērvēm, un ir putni, kuri migrē pa vienam un kurus šajā laikā mēs nemaz nemanām, piemēram, melno stārķi.” Putniem, sevišķi to pirmajā dzīves gadā, migrācija ir nopietns pārbaudījums, ja jālido cauri Vidusjūras baseina valstīm Kiprai, Maltai, arī Ziemeļāfrikas piekrastei, kur joprojām notiek plaša putnu šaušana un ķeršana ar dažādām metodēm. “Putni, kas pie mums netiek tradicionāli uzskatīti par medījamiem, piemēram, zvirbuļveidīgie, arī plēsīgie un stārķi, šajos pārlidojumos iet bojā ievērojamos daudzumos,” stāsta J. Ķuze. Latvijas mednieku ietekmi viņš nesauc par tik dramatisku, vairāk kaitē šāviena radītais troksnis, kas ceļotājus iztraucē barošanās un atpūtas vietās.

Eiropas putnu vērošanas dienu pasākumu saraksts www.daba.gov.lv.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+