PVD šogad saņēmis 15 iesniegumus par bīstamiem suņiem 0
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šī gada pirmajos sešos mēnešos saņēmis 15 iesniegumus ar lūgumu izvērtēt suņu bīstamību, no kuriem sešos gadījumos suņi atzīti par bīstamiem, biznesa portālu informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.
Pagājušajā gadā PVD saņēma 30 iesniegumus, no kuriem 19 gadījumos suņi netika atzīti par bīstamiem, četros gadījumos lietvedība tika izbeigta, bet septiņos gadījumos astoņi suņi tika atzīti par bīstamiem.
“Ir situācijas, kuras varēja beigties citādi, ja vien suņa īpašnieks būtu bijis atbildīgāks un spējis kontrolēt savu dzīvnieku, savukārt cietušais cilvēks būtu respektējis dzīvnieku. Par dzīvnieka uzvedību atbildīgs ir īpašnieks. Tas nozīmē – ja saimnieks izvedis pastaigā suni, jārūpējas par to, lai suns neradītu draudus apkārtējiem. Dzīvniekam jāiet pavadā un saimniekam jākontrolē tā uzvedība,” sacīja Meistere.
Viņa arī norādīja, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu. Tas var būt brīdinājums vai naudas sods – fiziskajām personām no pieciem līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz 500 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Ja suns uzbrucis un nodarījis miesas bojājumus, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības un jāinformē Valsts vai pašvaldības policija. Ja cietušais vēlas, lai dzīvnieks tiktu atzīts par bīstamu, pēc iespējas ātrāk un detalizētāk par notikušo jāinformē arī PVD, kura izveidotās komisijas uzdevums ir novērtēt suņa bīstamību. Komisijā ir veterinārārsts un divi speciālisti ar prasmēm un zināšanām suņu apmācības un uzvedības jomā. Komisijas darbu organizē PVD atbildīgās amatpersonas. Pēc iesnieguma saņemšanas šī komisija veic izmeklēšanu, novērtē suņa bīstamību un izlemj, vai dzīvnieks atzīstams par bīstamu un vai dzīvnieka turpmākai turēšanai jānosaka kādi ierobežojumi.
Ja dzīvnieku atzīs par bīstamu, uz tā turēšanu attieksies daudz stingrākas prasības, kuras nosaka šā gada 30.jūnijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstamu suņu turēšanai”.
Piemēram – bīstama suņa īpašniekam jārūpējas, lai dzīvnieks patvaļīgi neizkļūtu no tam paredzētās teritorijas. Pie vārtiem un citām ieejām jāizvieto skaidri salasāma norāde par bīstamu suni.
Ja šādu dzīvnieku izved ārpus tam paredzētās teritorijas, dzīvniekam ap kaklu jābūt izturīgai kakla siksnai un atšķirības lentei, tāpat jābūt uzpurnim ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost, bet pavadai jābūt izturīgai un ne garākai par pusotru metru. Bīstamu suni pastaigā drīkst izvest persona, kas sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu un ir spējīga pārvaldīt suni.
Par bīstamu atzīta suņa īpašniekam ir pienākums segt izmaksas, kas saistītas ar īpašās kaklasiksnas izgatavošanu, ko izsniegs Lauksaimniecības datu centrs. Turklāt, pat ja suns netiks atzīts par bīstamu, saimniekam obligāti būs jānodrošina suņa mikročipēšana un reģistrēšana.
Ja bīstamā suņa īpašnieks neievēros jaunajos noteikumos noteiktās prasības, PVD ir tiesīgs suni ievietot dzīvnieku patversmē līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. Izdevumus, kas saistīti ar suņa piespiedu izmitināšanu dzīvnieku patversmē, segs suņa īpašnieks vai turētājs.
Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam un par to tiks iesniegti pietiekami pierādījumi, PVD var pieņemt lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta administratīvā atbildība par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu – naudas sods fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 75 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.
