Foto – Valdis Semjonovs

PVN likuma skaidrojumi 1

Kopš 1. janvāra ir stājies spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas jau radījis galvassāpes gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām. Likums ir ļoti apjomīgs, nezinātājam tajā grūti orientēties. Konceptuāli tas nav mainījies, taču parādījušās nianses un jaunumi, ko derētu zināt ikvienam.

Reklāma
Reklāma

 

Nodokļa maksātāji

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Nodokļa maksātāji tagad iedalās trijās grupās – Latvijas, ES un trešo valstu maksātāji, turklāt vēl kā reģistrēti un nereģistrēti. Ar šo jēdzienu ir domāts tikai PVN, nevis IIN vai UIN nodokļa maksātājs. Kad pēta citus likuma pantus, īpaši par pakalpojuma vietas noteikšanu, uzņēmējs viegli var kļūdīties, jo likumā nav kā iepriekš uzrakstīts, ka pakalpojuma sniegšanas vieta vispārējos gadījumos ir atkarīga no tā, vai pakalpojuma pircējs ir vai nav PVN maksātājs.

ES regula par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu paredz ievērot nosacījumu, ka gadījumos, ja pakalpojumu sniedz PVN nemaksātājam vai tā saņēmējs – PVN maksātājs – pakalpojumu izmanto citiem mērķiem, nevis ar PVN apliekamiem darījumiem, rēķins vienmēr jāizraksta ar PVN. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos labāk rēķinu izrakstīt ar PVN, jo, ja tas ir samaksāts, kļūdu vieglāk labot un pircējam nosūtīt jaunu rēķinu, nekā tad, ja izraksta bez PVN.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja pakalpojumu sniedz personai, kurai Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, rēķins vienmēr jāizraksta ar PVN.

Tiem, kas gatavojas saņemt vai sniegt pakalpojumu ES, iepriekš jāreģistrējas kā PVN maksātājiem. Reģistrēties drīkst arī uz laiku, ja apliekamie darījumi nepārsniedz Ls 35000 un citi turpmāk vairs nav paredzami.

 

Saimnieciskā darbība

PVN maksā tikai tās personas, kas veic saimniecisko darbību. Tā ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība.

Sistemātiskums ir definēts, piemēram, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pēc pagājušā gada strīda meža īpašniekiem ar nodokļu administrāciju Tiesībsargs ir atzinis, ka saimnieciskā darbība ir nosakāma minētā likuma izpratnē un tas attiecas arī uz pievienotās vērtības nodokli. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām PVN nav jāmaksā no personiskās vai citas mantas pārdošanas, jo tā nav saimnieciskā darbība. Sīkāku skaidrojumu var apskatīt Pievienotās vērtības nodokļa likuma anotācijā.

 

Apliekamie darījumi

Ar nodokli apliekami ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:

1) preču piegāde par atlīdzību, tai skaitā Eiropas Savienībā, un preču eksports;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;

3) preču iegāde Eiropas Savienībā par atlīdzību.

Agrāk bija definēti ienākumu veidi, uz kuriem pievienotās vērtības nodoklis neattiecās, piemēram, saņemtie ziedojumi, valsts dotācijas, biedru naudas, dividendes u.c. Pašlaik ne likumā, ne Ministru kabineta 2013. gada 3, janvāra Noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” tas vairs nav rakstīts.

Reklāma
Reklāma

Tādēļ jāpieņem, ka darījums tiek izvērtēts pēc tā, vai tas uzskatāms par preču piegādi vai pakalpojuma sniegšanu par atlīdzību. Piemēram, saņemtais ziedojums vai iekasētās biedru naudas nav preču piegāde par atlīdzību. Arī saņemtās soda naudas nav preču piegāde par atlīdzību.

Uzmanība jāpievērš preču, materiālu, pakalpojumu, pamatlīdzekļu lietošanai uzņēmuma darbinieku privātām vajadzībām, ieskaitot zemnieku saimniecībās, kur paši patērē daļu izaudzētā. Šajos gadījumos, ja par šo preču vai pakalpojumu iegādi atskaitīts priekšnodoklis, personai, kura savām vajadzībām lietojusi uzņēmuma pamatlīdzekli vai preci, izraksta rēķinu pašizmaksas vērtībā. Piemēram, ja zemnieks iepircis sēklas, atskaitījis priekšnodokli, novācis ražu un daļu izlietojis pats, par šo daudzumu izraksta rēķinu, samaksā PVN kā par jebkuru darījumu un norāda to PVN deklarācijā.

Šādu gadījumu sauc par pašpatēriņu, taču jaunajā likumā šis jēdziens vairs nav definēts.

 

Mazas vērtības dāvana

Likumā ietverts pavisam jauns jēdziens – mazas vērtības dāvana. Tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 10 latu.

Par mazas vērtības dāvanu PVN maksātājs drīkst atskaitīt priekšnodokli, toties pastāv citi šķēršļi, jo mūsu nodokļu likumi nav savstarpēji vienoti.

Piemēram, ja mazas vērtības dāvana paredzēta darbiniekam, tad no šiem 10 latiem jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 11% (+24,09 %), un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 24 %. Ja viņam tā ir balva konkursā, sacensībās vai par darba rezultātiem (ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantu), tad nodokļus neietur. Ja apdāvina fiziskas personas, kas nav darbinieki, ietur tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli – 24 %. Ja dāvanu pasniedz personai, kuru nevar identificēt, piemēram, masu pasākumos, tad palielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par koeficientu 1,5.

 

Pakalpojuma brīdis

Ja pakalpojumus, izņemot kustamo lietu nomu, sniedz pastāvīgi un par to periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai to sniegšana rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Ja pakalpojumus, par kuriem nodokli maksā to saņēmējs, sniedz pastāvīgi periodā, kas pārsniedz vienu gadu, un par tiem šajā laikā nav izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pabeigta.

Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts objekta vai būvdarbu izpildes posma pieņemšanas akts, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos.

 

Samazinātā likme

Nodokļa samazināto 12% likmi piemēro medikamentiem, medicīniskām ierīcēm, zīdaiņu precēm, pasažieru un to bagāžas regulāro pārvadājumu pakalpojumiem iekšzemē, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotai mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, koksnes kurināmā un siltumenerģijas piegādēm, ja faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas to pērk un patērē mājsaimniecības vajadzībām.

 

Neapliekamie objekti

Ar PVN neapliek 


• pasta pakalpojumus;

• medicīnas pakalpojumus;

• cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

• zobārstniecības pakalpojumus;

• kooperatīvo sabiedrību pakalpojumus to biedriem;

• sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, kurus sociālo pakalpojumu sniedzēji piedāvā saskaņā ar savām programmām;

• preču piegādes un pakalpojumus bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko veic sabiedriskā labuma organizācijas;

• pirmsskolas izglītības iestā­žu sniegtos bērnu uzturēšanās un izglītības pakalpojumus;

• valsts atzītu izglītības iestā­žu pakalpojumus vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem pakalpojumiem cieši saistītus pakalpojumu un preču piegādi, ko veic šīs izglītības iestādes;

• izglītības pakalpojumus, kurus mūsu izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes;

• pedagogu izglītības pakalpojumus, pasniedzot privātstundas vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros;

• skolēnu pārvadājumu pakalpojuma daļu, ko finansē no pašvaldību budžetiem;

• bezdarbnieku profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanas pakalpojumus, ko organizē Nodarbinātības valsts aģentūra;

• kultūras pakalpojumus, autora atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu;

• zelta, monētu un banknošu piegādi Latvijas Bankai; apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus;

• finanšu darījumus;

• ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu pārvaldi;

• azartspēles, izlozes un loterijas;

• nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu;

• iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus par telpu īri un mājas pārvaldīšanu.

 

Iekļaušana reģistrā

Šogad pirmo reizi ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai VID PVN maksātāju reģistrā var reģistrēties uz noteiktu laiku.

Ja iekšzemes nodokļa maksātājs ir reģistrējies pirms 7000 latu summas sasniegšanas preču iegādei ES, tad viņš ir tiesīgs no tā arī brīvprātīgi izstāties, taču ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

Valsts ieņēmumu dienests lemj par atteikumu attiecīgi reģistrēt iekšzemes nodokļa maksātāju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) nodokļa maksātājs nav sa­sniedzams tā norādītajā juridiskajā vai deklarētās dzīvesvietas adresē vai arī šī adrese faktiski nepastāv;

2) nodokļa maksātājs pēc VID pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību;

3) nodokļa maksātājam saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta saimnieciskā darbība;

4) nodokļa maksātāja adrese atbilst riska adreses nosacījumiem atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”;

5) nodokļa maksātājam vai tā amatpersonai, prokūristam vai pilnvarotai personai, ja tie ir Latvijas Republikas rezidenti, šeit nav deklarētās dzīvesvietas adreses.

 

Priekšnodoklis

Publiskas personas (pašvaldību un valsts iestādes), kas reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā, priekšnodokli var atskaitīt tikai tad, ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kuri izmantoti tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod šādas tiesības. Ja atsevišķu uzskaiti nodrošināt nevar, arī priekšnodokli atskaitīt nedrīkst. Publiskām iestādēm proporciju nav pareizi rēķināt, jo tās saņem un izmanto pakalpojumus savas iestādes nodrošināšanai, par ko rēķinus neizraksta. Proporciju teorētiski nosaka pēc darījumu summām, kas pamatojas uz izrakstītajiem rēķiniem.

Priekšnodokļa korekcija veicama, ja mainās tā apmērs (piemēram, anulēti pirkumi vai saņemtas atlaides). Ja preces ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, veic priekšnodokļa korekciju, iemaksājot valsts budžetā nodokli, kas atskaitīts kā priekšnodoklis. Atskaitītā priekšnodokļa korekciju neveic, ja īpašuma iznīcināšanas vai zādzības fakts nav dokumentāri pierādīts.

 

Nodokļa rēķins

Šogad nodokļa rēķinā jānorāda arī informācija par reverso PVN aprēķināšanu (ja par PVN atbild preču vai pakalpojumu pircējs) kā norāde “nodokļa apgrieztā maksāšana”.

Kases aparāta čeks (vienkāršots nodokļa rēķins) summai zem 20 latiem ir derīgs, ja arī nav saņēmēja rekvizīti, pārdevēja spiedogs, paraksts un atšifrējums. Toties uzmanīgi jāizlasa, vai čekā ir norādīts pakalpojuma veids vai preces nosaukums un daudzums, jo pretējā gadījumā papildus nepieciešama arī kvīts.

Reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu vai nodrošina, ka trešā persona viņa vārdā vai preču vai pakalpojumu saņēmējs to izraksta par:

1) jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

2) avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, izņemot saņemto avansa maksājumu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā.

Nodokļa rēķinu personām, kuras nav šī nodokļa maksātāji, vai nereģistrētiem nodokļa maksātājiem izraksta pēc to pieprasījuma.

Ja nodokļa maksātājs rēķinus glabā elektroniskā formā, garantējot valsts kompetentajām iestādēm tiem tiešsaistes piekļuvi, tad gadījumos, kad nodoklis ir maksājams citā dalībvalstī, ir jānodrošina arī tām tiesības piekļūt šādiem rēķiniem, lejupielādēt un izmantot kontrolei.

Nodokļa maksātājam ir pienākums veikt pietiekami precīzu darījumu uzskaiti, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt nodokļa piemērošanu. Proti,:

1) uzturēt to preču reģistru, kuras ir nosūtījis vai transportējis vai kuras ir nosūtītas vai transportētas viņa vārdā uz galamērķi citas dalībvalsts teritorijā, lai veiktu tādus darījumus, kas ietver šo preču novērtēšanu, apstrādi, pārstrādi, remontu vai īslaicīgu izmantošanu;

2) veikt precīzu uzskaiti, atbilstoši kurai ir iespējams identificēt preces, kuras no citas dalībvalsts ir nosūtījis tur reģistrēts nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā un kuras izmanto tādai pakalpojumu sniegšanai, kas ietver šo preču novērtēšanu vai apstrādi.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.