Quo vadis, Letonia (Kurp dodies, Latvija)? 2
Esmu pārliecināta, ka daudzu latviešu galvās uzpeld šis jautājums, kad kārtējo reizi lasām Latvijas un pasaules latviešu avīzēs par drūmo un gandrīz bezcerīgo Latvijas nākotni.
Kādā vakarā Spānijas TV rādīja spāņus, kas dzīvo Latvijā, apprecējuši latvietes, audzina mazos “hispano-letones” un ir ļoti labi iedzīvojušies mūsu tautā un zemē. Viņi visi runā latviski, viņu bērni jau čivina abās valodās, un viņi izskatās un izklausās laimīgi. Daži no viņiem saka, ka mācīšoties krieviski, ņemot vērā, ka 40% (!) Latvijas iedzīvotāju ir krieviski runājošie un darbam ar publiku ir jāprot krievu valoda. Tagad esam acīmredzot nonākuši tik tālu, ka krievu valoda kļūst par otro valsts valodu! Nav vairs tālu, kad tā kļūs par pirmo valsts valodu! Viss notiek laikā, kad samazinās dzimstība un pieaug mirstība. Simtiem tūkstošu latviešu jau aizbraukuši un vēl aizbrauc no Latvijas uz zemēm, kur maksā lielākas algas!
Pa to laiku arvien lielāks skaits krieviski runājošo apmetas uz dzīvi Latvijā, gan pērkot īpašumus, gan ievedot strādniekus savām fabrikām, gan apmetoties “vizītē” pie radiem… Viņu kļūst arvien vairāk. Ne tikai no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas, Ukrainas un citām krieviski runājošām valstīm. Tā kā Latvijai jau trūkst strādnieku un speciālistu, mūsu Valdis Dombrovskis ierosina plašāk atvērt mūsu zemes durvis imigrācijai. Bet kādai? Vēl vairāk imigrantu no krieviski runājošām valstīm? Kuri noteikti negribēs un viņiem arī nevajadzējās runāt latviski, jo te visi tik un tā runā krieviski! To būs panākusi mūsu valdības un Saeimas klanīšanās un padevība krieviem.
Manos 95 gados esmu dzīvojusi vairākās valstīs, bet nekur neesmu redzējusi tik lielu nacionālās pašapziņas un pašcieņas trūkumu, kāds izveidojies 50 padomju okupācijas gados mūsu dzimtenē. Mums faktiski atliek ievest strādniekus no austrumiem un tādām zemēm, kas nerunā krieviski, bet būtu motivēti mācīties runāt latviski. Ar to, protams, pieaugtu latviski runājošo skaits, līdz ar to latviskā gaisotne, kultūra un ietekme.
Ir pienācis brīdis, kad latviešu tautai jāizšķiras par savu “būt” vai “nebūt”. Mūsu demogrāfiskais pulkstenis rāda piecas minūtes pirms 12. Ir pēdējais brīdis to apstādināt! Pretējā gadījumā mēs pasaules vēstures atskatā būsim iekļauti kā baltu tauta, kura beidza eksistēt 21. gadu simtā.
