Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Radās tikai pēc dinozauriem? Nē, cilvēki dzīvojuši jau pirms miljoniem gadu (3)

1. Sensācija! Zelta ķēdīti atrod ogļu iegulās

1no2
Foto - shutterstock.comFoto - shutterstock.com

1891. gada 11. jūlijā kāds amerikāņu provinces laikraksts publicēja nelielu ziņu par to, ka kāda S. Kapa kundze nejauši pārlauzusi uz pusēm kurināmās ogles gabalu un atradusi tajā iestrēgušu 25 centimetrus garu un aptuveni astoņus karātus smagu zelta ķēdīti, kas izskatījusies ļoti sena un dīvaini apstrādāta. Zelta ķēdītes atradums vienmēr ir interesants notikums. Taču zelta ķēdīte, kas atrasta ogles gabalā, ir unikāla sensācija. Jo akmeņogles uz Zemes izveidojušās aptuveni pirms 300 miljoniem gadu! Proti, tad, kad atbilstoši visiem iespējamajiem zinātnes datiem uz tās nedzīvoja ne tikai saprātīgais cilvēks, bet pat ne pērtiķveidīgie hominīdi. Tāpēc ir šis jautājums – kurš izgatavojis šo savādo zelta ķēdīti?

1928. gadā ASV Oklahomas pavalsts Hivernas ogļu šahtas strādnieki aptuveni 100 metru dziļumā uzspridzināto akmeņogļu krāvumā atklāja pārīti… betona bloku – pareizas formas kubus ar 30 centimetrus garām malām. Turklāt visas sešas kuba šķautnes bija ideāli nopulētas. Nākamie spridzinājumi jau atklāja palielu sienas fragmentu, kas bija salikta tieši no tādiem betona kubiem. Ogļu slāņa, kurā atradās šī siena, vecums bija vismaz 280 miljoni gadu.

Analoģiskas sienas, tikai veidotas no slānekļa, 1868. gadā atklāja ASV Ohaijo pavalsts Hamondvillas šahtā. Uz šīs sienas skaidri varēja saskatīt vairākas hieroglifu rindas. Jāpiebilst, akmeņogļu ieguves šahtas un akmeņlauztuves vispār ir vietas, kur visbiežāk atgadās mīklainu priekšmetu atrašana. Nereti šo atradumu dziļums pārsniedz 100 metrus, bet to slāņu, kuros kaut kas atrasts, vecums sasniedz pat 600 miljonus gadu! Raugoties no mūsdienu tā dēvētās oficiālās zinātnes viedokļa, šie atradumi nav izskaidrojami. Nu nekādi nav! Taču – šādu liecību kļūst aizvien vairāk, slēpējiem kļūst aizvien grūtāk slēpt.

1844. gadā Skotijas akmeņlauztuvē atrada metāla naglu, kas iestrēgusi smilšakmens gabalā, kura vecums noteikts vismaz uz 400 miljoniem gadu. Naglas galiņš vīdēja laukā no izlauztā akmens gabala un bija rūsas saēsts, galviņa bija pilnībā akmenī, un kopumā nagla bija pamatīga – 23 centimetrus gara!

1852. gadā amerikāņu prese vēstīja par kādās akmeņlauztuvēs spridzināšanas darbu laikā sakritušo akmeņu kaudzē atrastu mīklainu metāla vāzi, ko sprādziens diemžēl sadalījis uz pusēm. Savienojot tās kopā, izveidojās zvanveida trauks divu centimetru augstumā ar trīs milimetrus biezām sieniņām. Metāla krāsa atgādināja cinku vai kādu īpašu sakausējumu ar lielu sudraba piedevu. Uz viena sāna bija attēlotas sešas figūras ziedu veidā, bet lejpusi rotāja vītene. Viss bija meistarīgi inkrustēts ar vistīrākās raudzes sudrabu. Šis pārsteidzošais trauks atradās četrarpus metru dziļumā.

1871. gadā ASV Ilinoisas pavalsts Launridžas raktuvju urbšanas iekārtas serdenī pēkšņi atrada metālisku monētas veida priekšmetu. To izcēla no aptuveni 35 metru dziļuma, no slāņa, kura vecums ir vismaz 400 miljoni gadu. Tajā pašā reizē, urbjot 36 metru dziļumā, no zemes dzīlēm izcēla arī lielu vara gredzenu jeb kaut ko ļoti līdzīgu tam, ko vēl joprojām lieto kuģniecībā, kā arī kaut ko, kas bija ļoti līdzīgs ķeksim.
1889. gadā Aidahio pavalsts Nampē, urbjot zem bazalta, māla un plūstošo smilšu slāņa 91,5 metru dziļumā, atrada sīku – 3,8 centimetru augstumā – sievietes figūru, kas prasmīgi izgatavota no māla.

Bet 1912. gadā Oklahomas štata Tomasē kādam strādniekam patrāpījās prāvs akmeņogļu gabals, kas nāca no Vilburtonas šahtas. Tas bija pārāk liels, lai to varētu lietot. Strādnieks to sadauzīja ar veseri un ieraudzīja, kā no tā izkrīt dzelzs krūzīte. Jāpiemin, ka Vilburtonas šahta vispār ir vieta, no kuras nākuši daudzi šāda veida mīklaini atradumi, bet tajā esošo akmeņogļu krājums ir vismaz 312 miljonus gadus vecs!

Atradumi, atradumi… Kas gan īsti izgatavojis šos prātam neaptveramā senuma priekšmetus? Uz atnācējiem no kosmosa lāgā “nevelk”, jo kopumā inventārs tomēr tāds paprasts – naglas, krūzītes, monētas, ķēdītes, māla figūriņas. Tātad tomēr savējie – zemieši. Un tad rodas jautājums – kura jeb kuras civilizācijas to atstājušas tik dziļi zem zemes?

  1. Sensācija! Zelta ķēdīti atrod ogļu iegulās
  2. Apavi jau pirms simtiem miljonu gadu

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Iespējams, šī senā civilizācija gājusi bojā reizē ar dinozauriem. Tāds ir mans pieņēmums.

  2. TAS tikai norāda, ka laika mašīna nemaz tik liela utopija nebūs nākotnes cilvēkam. Tā kā jau pieņemts, arī šādai mašīnai notiek kāda nebūt katastrofa, tādēļ atrastie priekšmeti ir tādi parastāki. Bez saiknes ar augsti attīstītu civilizāciju, jebkuram atliek lietot tikai tos parastākos izdzīvošanai derīgos priekšmetus.

  3. Un neviens neiedomājas, ka izrakt befri cilvēki ir mācējuši visos laikos? Nav jābrīnās, ka visādi atkritimi atrodas dziļos slāņos.

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+