×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
23. maijs, 2018
Drukāt

Radeviča: “Rīgas kausi” būs labs atskaites punkts Eiropas čempionātam

Foto - LetaFoto - Leta

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente Ineta Radēviča.

Tradicionālās vieglatlētikas sacensības “Rīgas kausi” sportistiem būs labs atskaites punkts šī gada Eiropas čempionātam, sacensībām veltītā preses konferencē pauda Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidente Ineta Radeviča.

Latvijā vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības “Rīgas kausi” Daugavas stadionā notiks 29.maijā.

“”Rīgas kausi” noteikti ir vienas no svarīgākajām sacensībām sezonā. Tas būs labs atskaites punkts šī gada Eiropas čempionātam. Startējot starptautiskā konkurencē, tiek iegūta vērtīga pieredze,” teica Radeviča.

Vēl šogad sacensības norisināsies uz vecā skrejceļa, bet nākamajā sezonā vieglatlēti varēs spēkoties uz jauna seguma.

Sacensībās piedalīsies vairāki Eiropas un pasaules čempionātu medaļnieki, turklāt ukraiņu sprintere Jeļizaveta Brizgina savas karjeras laikā tikusi arī pie olimpisko spēļu bronzas godalgas 4×100 metru stafetē.

“Šodien saņēmām apstiprinājumu, ka sacensībās piedalīsies arī Turcijas šķēpmetēja Eda Tusuza, kura šogad metusi tālāk par 65 metriem. Tā kā sacensībās piedalīsies arī mūsu vadošās šķēpmetējas, tās solās būt ļoti interesantas. Tāpat būs interesantas sacensības trīssoļlekšanā, lodes grūšanā, tāllēkšanā un pārējās disciplīnās,” stāstīja Radeviča.

Uzreiz pēc sacensību atklāšanas būs 4×200 metru jauktā stafete bērniem, uzvarētāju komandām izcīnot ceļazīmi uz Dimanta līgas sacensībām Stokholmā.

Tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece, departamenta direktora vietniece Dina Vīksna pauda cerību, ka kāds no kausiem paliks arī Latvijā.

Savukārt VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” valdes loceklis Elmārs Martinsons uzsvēra, ka stadions gatavs uzņemt “Rīgas kausus”, kas būs pirmās sporta sacensības pēc rekonstrukcijas.

“Pēc tam būs Latvijas futbola izlases spēles. Stadions 13 mēnešu laikā tika pārbūvēts starptautiskajām futbola un vieglatlētikas sacensībām. Esam pabeiguši pirmo posmu. Nākamais posms ir nomainīt skrejceļu un futbola laukuma,” teica Martinsons.

“Otrā rekonstrukcijas kārta ilgs līdz 2022.gadam. Līdz 2020.gadam jāuzbūvē vieglatlētikas manēža un arī hokeja halle, kas būs treniņu halle 2021.gada pasaules čempionātam. Tāpat jāuzbūvē multifunkcionālā halle ar 3000 vietām, kuru noskatījuši basketbolisti, bet tur varēs notikt arī citas sporta spēļu sacensības un kultūras pasākumi,” atzīmēja Martinsons, kurš pauda cerību, ka “Rīgas kausos” izdosies piepildīt centrālo tribīni.

Tāpat gandarīts par iespēju startēt “Rīgas kausos” ir 2016.gada Eiropas čempions šķēpa mešanā Zigismunds Sirmais, kurš nedēļas nogalē pēc 21 mēneša pauzes atgriezās sacensību apritē.

“Pirmajās sacensībās bija liels satraukums, tāpēc izvēlējos pirms tam nostartēt mazās sacensībās. Ķermenis jūtās ļoti labi un esmu gatavs nostartēt maksimāli labā līmenī. Ceru, ka būs augstvērtīgi rezultāti ne tikai man, bet arī pārējiem atlētiem,” teica Sirmais.

Tikmēr trīssoļlēcējs Elvijs Misāns starpsezonā piedalījās treniņnometnē ASV, kuru atzina par ļoti vērtīgu un labu.

“Gribētu pateikt paldies LVS un Latvijas Olimpiskajai vienībai, jo tas nav tik vienkārši – aizbraukt uz ASV un trenēties. Domāju, ka būs ļoti spraigas sacensības. Visi astoņi lēcēji būsim līdzīgos rezultātos,” teica Misāns.

Tāpat “Rīgas kausus” nevar sagaidīt sprintere Sindija Bukša, kura šajā pavasarī paspējusi labot personisko rekordu 100 metru sprintā.

“Šis pasākums man vienmēr bijis ļoti mīļš. Mans mērķis ir tikt kādā no godalgotajām vietām. Bieži negadās startēs savas ģimenes un draugu priekšā. Tas ir ļoti patīkams brīdis – ieraudzīt, ka mamma no tribīnēm māj ar roku,” pauda Bukša.

Pērn rekonstrukcijas dēļ “Rīgas kausi” norisinājās Ogres stadionā.

Pirmo reizi “Rīgas kausi” tika izcīnīti 1962.gadā. Katru gadu vidēji sacensībās piedalās no 130 līdz 150 sportisti. Vislielākais skaits tika sasniegts 2006.gadā, kad dalībnieku skaits sasniedza 162 sportistus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+