Latvijā
Politika

Māra Libeka: Katrs var piedzīvot finanšu “negatīvos scenārijus” uz savas ādas1


Māra Libeka
Māra Libeka
Foto – Valdis Semjonovs

Latvija centīgi pūlas, lai neiekļūtu tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Finanšu ministrs Jānis Reirs Latvijas Televīzijā izteicās, ka bankas jau pašlaik iecenojušas savos pakalpojumos iespējamo risku: “Bankas ir pirmās, kas reaģē uz jebkurām izmaiņām un sāk iecenot savās izmaksās negatīvos scenārijus, gan palielinot kredītprocentus uzņēmējiem, gan palielinot izmaksas par bankas operācijām.”

Gan šīs aktivitātes, gan citas komerc­iestāžu darbības naudas darījumu “tīrībai” un “caurspīdībai” var skart un jau skar ikvienu ierindas klientu.

Piemēram, pārliecinājos, ka vienā no lielākajām Latvijas bankām bez kādas brīdināšanas var aizturēt cilvēka personīgās naudas pārskaitījumu, kamēr banka nav noskaidrojusi naudas izcelsmi.

Izrādās, ka šai lielajai komerc­iestādei neesot iespējams pārliecināties par klienta veikto darījumu, par kuru saņemta nauda un samaksāti nodokļi, jo neesot piekļuves Valsts ieņēmumu dienesta datubāzei. Tātad tiek prasīts piegādāt oriģinālo dokumentu, kas, visticamāk, klientam nav pie rokas tieši tagad un tieši šajā vietā. Ja dokumenta nav (jo par to neviens iepriekš nav brīdinājis), tad starpnieks (banka), kas stāv pa vidu cilvēkam un viņa personīgajai naudai, aizliedz ar to rīkoties.

Viena no bankas amatpersonām paskaidroja, ka negatīvajā scenārijā var tikt iekļauts ikviens, ne tikai tie, kas darbojas ar tūkstošiem, bet arī, piemēram, vecmāmiņa, kurai mazmeita, strādādama ārzemēs, kontā ieskaitījusi kādu simtiņu.

Prasīt uzrādīt naudas ieguves avotu varot pat tiem, kuri kādam tuviniekam vēlas pārskaitīt savus pāris desmitus eiro.

Arī banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – paskaidroja, ka tā esot bankas brīva izvēle, kā pārbaudīt savus klientus.

Piedzīvojot bankas negatīvo scenāriju uz savas ādas, nebaidos apgalvot, ka tas var skart ikvienu, jo, kopš “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, pār visiem mums ir pārvilkta aizdomu ēna kā iespējamiem “netīrās naudas” apgrozītājiem. Rīkoties ar savu naudu kļūst arvien sarežģītāk. Turēt mājās atvilktnē drīkst tikai tik, cik valsts ir atļāvusi, bet pārskaitīt – tikai stingrā bankas uzraudzībā.

Neskaidrot sabiedrībai laikus to, kas nav patīkams, tā jau ir ierasta lieta (izmaiņas nodokļu reformas ietvarā ilgāku laiku atceras vien ierēdņi, kas pie tām strādājuši). Ne tik sen daudzus uzņēmīgus cilvēkus nepatīkami pārsteidza Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumi par valstij nesamaksātu nodokļu parādu, neraugoties uz to, ka regulāri godīgi maksāti visi nodokļi.

“Kas vēl ir sagaidāms? Šodien saņēmu ziņu no VID, ka manas autoratlīdzības (par kurām nodoklis tiek maksāts jau no līdzēja) ir mana saimnieciskā darbība, par ko esmu viņiem parādā 12 mēnešalgas. Piedodiet, VID, bet mani nevar “aizvērt”, un tādas naudas summas man vienkārši nav,” tā tviterī raksta aktrise Dārta Danēviča.

Saistītie raksti

Prātā palicis vēl kāds VID iecenotais negatīvais scenārijs, kad pilsonis vēlējās pārdot savu mašīnu, lai naudu ieguldītu biznesā un pie reizes nomaksātu nepilnus 4000 eiro lielu nodokļa parādu. Bet Ceļu drošības direkcija nodokļa parāda dēļ atteicās noņemt autiņu no uzskaites. Izrādījās, VID bija brīdinājis direkciju, bet ne pašu nodokļa parādnieku, kuram šī summa bija radusies par pēdējiem diviem mēnešiem un kura nodokļa maksāšanas vēsture rādīja, ka klients tikai retu reizi ir kavējies ar nodokļu nomaksu.

Nepatīkamu pārsteigumu būs arvien vairāk, jo tagad visi esam ielikti kādos scenārijos, kas ļauj arvien dziļāk un ar daudz lielākām aizdomām lūkoties mūsu kabatās.

LA.lv