×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.0°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
13. aprīlis, 2017
Drukāt

Rādiet, ko ministrs lasa, nevis šmorē. Intervija ar Viesturu Zanderu (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Avīzē esam aprakstījuši Valteru Dakšu – puisi no Saldus, kurš knapi četrpadsmitgadīgs sāka veidot bibliotēkas krājumu un auga par grāmatnieku. Vienaudžu vidū Valters nenoliedzami ir baltais zvirbulis. Pārējiem skolasbiedriem bija pilnīgi citi hobiji, ne grāmatas…

Ja kādam Valters liekas kā “izraktenis” no aizvēstures laikiem, tad avīze, samērīgā un gaumīgā veidā rakstot par viņu, tomēr popularizē, cik vērtīga skolēnam tāda nodarbošanās. Jāatzīst – ko līdz, ka es pats no galvas līdz papēžiem esmu Gūtenberga galaktikas cilvēkiem piederīgs, bet vai ar personīgo piemēru spēju radīt saviem bērniem pārliecību, ka lasīt noteikti ir labi?

Ar vienas personas paraugu nevar pavērst straumi, ja sabiedrībā valda citi priekšstati?

Jā, ja caurmērā priekšroka ir dzīvei sociālajos tīklos, nevis grāmatu lasīšanai. Te var apelēt, ka, dzīvojot seklā informēšanās gultnē, ierobežotā zīmju skaitā, kāds piemīt mūsdienu saziņai, noplicinās valoda, cilvēkam jāsastopas ar izteiksmes un vārdu nabadzību. Tādā gadījumā nav iemesla sist sev uz pleca, cik mēs patriotiski latvieši, ja izsakāmies visai kropļotā, piesārņotā un patukšā valodā.

Tālāk grāmatu lasīšanas nodarbes prestižs varbūt ceļams valsts līmenī. Atklāti sakot, ministri nešķiet lieli lasītāji. Nav rets politiķis, kurš intervijā atklāti atzinies – nelasu vai tam neatliek laika. Bet no augstākām tribīnēm derētu nest citu vēsti – amatu un stāvokli man palīdzēja sasniegt izglītība, urbšanās grāmatās.

Varbūt tas ir nopietnu mediju uzdevums atrast lasošas autoritātes? Jums taču ir iespēja katru interviju noslēgt ar jautājumu: ko esat izlasījis, kas ir vērtīgais jūsu grāmatplauktā? Tas parādītu politiķi citā rakursā. Nevis pēc dzeltenās preses šnites, kur izrāda ministra garderobi, guļvietu un ko viņš šmorē virtuvē uz plīts. Ieejiet arī mājas bibliotēkā.

Vai ir āķis, ko valdība var darīt, lai grāmatas nebūtu tik dārgas, lai lauku bibliotēkās būtu vairāk labas daiļliteratūras?

Tas ir savāds paradokss. Naudas arvien par maz, bet tas nav ierobežojums, lai ar bulvārpresi noklātu kiosku statīvus un mazāk prasīgu lasītāju lokam piemērotos izdevumus redzamā vietā izliktu bibliotēkās. Tas attiecas tiklab uz grāmatām – jo mazvērtīgāka, jo lasītājiem pieejamāka, attiecīgi lētāka, košāk iesaiņota. Šāda attieksme noved pie tā, ka – bez paaudžu plaisas – vecāka gadagājuma un jaunāki cilvēki iet mazprasīguma pavadā. To vajadzētu mēģināt sabalansēt. Izklaidējošo ar izglītojošo, un tur saskatu valdības kultūrpolitikas lomu grāmatniecībā, teātrī, kino. Zināmā mērā tas tiek darīts, atbalstot labākos rakstniecības spēkus vēsturisku un nozīmīgu tekstu radīšanā, sagaidot valsts simtgadi. Bet nez vai valdība daudz ietekmēs, ja grāmatnīcā skatlogā izdabājoši reklamēs kārtējo smadzeņu pūderēšanas “šedevru”, ko pārdot un ar ko pelnīt.

Esat universitātes mācībspēks. Kādu redzat jauno personību attieksmi pret lasīšanu, viņu vārdu krājumu, zināšanu bagāžu?

Bibliotēku zinību grupās regulāri ir bijuši studenti ar nopietnu attieksmi pret grāmatniecību un vēlmi, cik iespējams tālu, paplašināt redzesloku. Te atkal ir dilemma, ka bibliotēkās aizvien plašāk ienāk jaunās tehnoloģijas. Tās jāapgūst, un jāatrod laiks, lai ieliktu arī grāmatniecības pamatu zināšanas, jo bakalaura studiju kurss “saspiests” trīs gados. Kopumā studentija ir dažāda. Domājoši, kurus prieks satikt, bet daļai nav pārāk lielas atsaucības tam, ko no katedras stāsta. Rakstu darbos nav grūti rast apstiprinājumu faktam, ka valoda kļūst pliekanāka, nabadzīgāka. Nu, ar tādu rakstu, runas, domāšanas kultūru cilvēks ir nonācis augstskolā. Laikam taču gatavojies studēt bibliotēku zinātni, kas piederīga filoloģijas disciplīnām, un ar latviešu valodu, gramatiku vismaz puslīdz vajadzēja būt kārtībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Labs; paldies par viedokli.
    :))

  2. Latvieši mazāk lasa? Bet protams, jo apgāds “Zvaigzne” noziedzīgā kārtā pārtraucis Kolīnas Makkalovas Romas sērijas grāmatu izdošanu, ļoti labi ka izdeva pirmās, bet diemžēl apstājās ar “Cēzara sievietēm”. Lūk iemesls!

  3. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  4. ha hā > pi...f... Atbildēt

    zini kāda ir atšķirība lasīšanai no lūrēšanas uz gatavu bildi? Lasīšana vienīgā attīsta iztēli, bet TV un internetā tu rij jau gatavas citu izdomātas un uzspiestas muļķības. Ja gribi būt zombijs, neviens tev to neliedz…

  5. Visa tā grāmatniecības biogrāfija ir interesanta un pamācoša.
    Bet tā ir VAKARDIENA, patīk kādam vai nē !
    Grāmatu dizains, ierašas kādam uzdāvināt vai izdaiļot sekcijmēbeles ir tikai ļoti, ļoti PAKĀRTOTI galvenajai grāmatas sūtībai – INFORMĀCIJAS UZKRĀŠANAI.
    Pienācis laiks, ņemot vērā tehnikas attīstību, piedomāt pie tā, lai nezustu līdzsvars starp TEHNISKO un “DVĒSELES” informāciju !
    Starp citu, daiļliteratūru lasot, RAKSTNIEKA domāto katrs uztver atkarīgi no SAVAS mentalitātes, izglītības, tā brīža garastāvokļa – visai nenoteikti.

Draugiem Facebook Twitter Google+