Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. maijs, 2016
Drukāt

Radikāļiem varētu liegt izbraukt no Latvijas (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos, Iekšlietu ministrija (IeM) ir sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredzēs šādiem cilvēkiem iespēju ar iekšlietu ministra rīkojumu aizliegt izceļot no Latvijas. Par jauno normu pārkāpšanu varēs piemērot kriminālatbildību.

Kā norāda IeM, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz ES dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm.

Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. IeM norāda, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu.

Ar minētajām pilnvarām valsts ierobežotu tās personas, kuras vēlas iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, tādējādi novēršot, ka šādas personas, kuras, iespējams, ir radikalizējušās, atgriežoties dzimtenē, apdraud sabiedrības intereses un drošību.

Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir sākts kriminālprocess. Gadījumos, kad kriminālprocess nav sākts, bet drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.

IeM sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, varēs aizliegt izceļot no Latvijas, ja iekšlietu ministrs būs pieņēmis lēmumu par šāda aizlieguma piemērošanu.

Izceļošanas aizliegumu varēs noteikt uz laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde būs konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību pasākumos, kuros persona var radikalizēties tādā mērā, ka, atgriežoties Latvijā, tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos.

Personai iekšlietu ministra lēmumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neapturēs izceļošanas lēmuma izpildi. Tāpat persona nebūs tiesīga lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

IeM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par izceļošanas aizlieguma pārkāpšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu – ne ilgāku par trim mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Plānots, ka sagatavotie grozījumi abos likumos stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, taču pirms tam vēl grozījumi jāpieņem Saeimai.

Grozījumi šobrīd iesniegti valsts sekretāru sanāksmē.

Drošības policijas pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka šobrīd Latvijā spēkā esošais Krimināllikums paredz kriminālatbildību par prettiesisku aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs, kas ir vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošajām starptautiskajām saistībām, tā finansēšanu, kā arī personu vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu uz šādu bruņotu konfliktu.

Tajā pašā laikā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz efektīvas iespējas preventīvi vērsties pret personām, kuras plāno tikai iesaistīties šādā konfliktā. Tādējādi šobrīd, iegūstot informāciju, ka persona plāno doties uz konfliktu reģionu, DP iespējas novērst darbības, kuras perspektīvā var radīt terorisma riskus, esot ierobežotas.

Patlaban DP lietvedībā ir kriminālprocesi pret trim Latvijas iedzīvotājiem, kuri tiek turēti aizdomās par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Turklāt DP rīcībā esošā informācija liecina, ka teroristu kontrolētajos reģionos Sīrijā un Irākā uzturas vēl vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji. Tāpat ir pamats uzskatīt, ka daži no Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās uz Sīriju, ir gājuši bojā.

Vairāki Latvijas iedzīvotāji Krievijas atbalstīto separātistu pusē iesaistījušies bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kā gan politiķi var tā liekuļot , no vienas puses izsludinot ekonomisko karu pret Krieviju, bet klusība darot to pašu , ko viņi. Tas nozīmē pamatīgu politisku sadarbībību.

  2. A.Pumpurs ,brīvprātīgais serbu cīņā pret turkiem ,tagad muzeju slēgt ,ielu nosaukumus mainīt un grāmatas no bibliotēkām izņemt.

  3. Nevienam neko nevar aizliegt ,bet pēc tam var sēdināt cietumos vai dot ordeni. Vēsturē jāskatās ,lords Bairons cinījās Grieķijā pret turkiem ,gāja bojā ,bet ja atgrieztos ,kā viņu vērtētu kā brīvības cīnītāju vai liktu cietumā. Pilsoņu karš Spānijā ,Interbrigādes taču pret fašistiem ,nacionālsociālistiem cīnījās ,cietumos visus pēc tam vajadzēja salikt? Fraņči pēc Višī režima nodibināšanas bēga uz PSRS lai cīnītos pret vāciešiem ,taču arī nodevēji. Francūzis Lafajets cīnījās ASV pret angļu kolonizatoriem ,jāliek cietumā ,iejaucies citas valsts konfliktā. Tagad pieminam latviešus ,kuri ASV armijā ciņījās Korejas un Vjetnamas karā ,ja nu Vjetnamas karā jau bija ASV pilsoņi ,bet Korejas karā ,viņi ASV pilsonību ieguva tikai pēc kara ,kā tad viņus vērtēt. Par teroristiem vispār grūti izteikties ,baski ,korsikāņi ,kurdi arī arābi no “Hamas teroristi” ,bet 1905.g. mežabrāļi un nacionālie partizāni Latvijā pēc 1945.g. vai tad nav teroristi ,par baltkrievu partizāniem nerunājot. Kas bija G. Princips terorists vai brīvības cīnītājs?Ukraina,Kanādā dzīvo miljoniem ukraiņu ,normāli būtu ja viņi veidotu bruņotas vienības un brauktu cīnīties Dombasā ,taču kā viņus pēc tam vērtētu Kanādā ,cietumos sēdinātu vai ordeņus dotu? Tā varētu bezgalīgi turpināt.

  4. Absurdistana bez parmainam.Par Valsts drosibu atbilstosajam institucijam un atseviskam personam ir zinami radikalie elementi no ” islama valsts ” galvugriezejiem un kremla cekistu teroristiem ES un NATO Valsti Latvija,bet nodoti tiesa par saviem noziegumiem vini nav.No Valsts izlaist nevelas,tiesat netiesa.Ko velas Valsts aizstavji ?
    Vai Valsts likumu nepildisana no atbildigajam institucijam un atseviskam personam nav nozieguma un noziedzinieku atbalstisana ? Kadel kremla cekistu teroristu Girsu izlaida uz Launuma Imperiju ?

  5. Очередное наступление на права человека. Принимать решение будет единолично министр внутренних дел, но почему то вовсе не суд, и могут даже посадить без решения суда. Как же так. А оспорить это решение можно будет только в верховном суде!? Но почему же министр сам не идёт юридическим путём?!

  6. Очередное наступление на права человека. Принимать решение будет единолично министр внутренних дел, но почему то вовсе не суд, и могут даже посадить без решения суда. Как же так. А оспорить это решение можно будет только в верховном суде!? Но почему же министр сам не идёт юридическим путём?

  7. Varbūt prātīgāk ir aizliegt atgriezties?

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+