Radikulīts – ne tikai večuku slimība: pazīmes, ārstēšanās, kā nesaslimt 0
Nervu saknīšu vaina
Sāpoša mugura, stīvs kakls, notirpums vai jušanas traucējumi kādā ķermeņa daļā mūsdienās asociējas ne tikai ar cienījamu vecumu. Arvien vairāk ārstu atzīst, ka šie veselības traucējumi var parādīties arī gados jauniem cilvēkiem. Viens no to rašanās iemesliem ir radikulīts jeb radikulopātija.
Latīņu valodas vārds radicula nozīmē saknīte, un no tā cēlies jēdziens radikulīts – muguras nervu saknīšu bojājums. Tā ir viena no izplatītākajām slimībām, kas piemeklē cilvēkus darbspējīgā vecumā, uzskata neiroloģe Ilga Ķikule. Radikulīta izpausmes var būt sāpes, jušanas traucējumi, notirpums, nespēks. Tas var radīt arī kustību traucējumus. Šai slimībai raksturīgi ir tas, ka simptomi parādās joslveidā muguras smadzeņu saknīšu nervu inervācijas zonā.
“Tas, cik plašu laukumu aptver radikulīta sāpes, atkarīgs no tā, kuras muguras nervu saknītes ir iesaistītas šajā procesā,” skaidro daktere Ķikule. “Tas var būt pa vienu, divām, citreiz pat vēl vairāk saknītēm vienā vai abās muguras pusēs. Ja ir radikulopātija, pacients ārstam var ar roku parādīt, tieši kurā ķermeņa daļā ir jušanas traucējumi, notirpums vai sāpes.”
Slimība var būt akūta un hroniska. Akūtas sāpes ilgst no dažām dienām līdz vairākām nedēļām. Subakūtas sāpes – no sešām nedēļām līdz pat 3–6 mēnešiem, savukārt hroniskas sāpes jūtamas sešus mēnešus un ilgāk. Var būt arī recidivējošs radikulīts: tas pāriet, bet pēc kāda laika atkal atkārtojas.
Akūtās situācijās sāpes sākas pēkšņi. Tās parasti izraisa muguras smadzeņu saknīšu kompresija. Visbiežāk šādas problēmas parādās pēc smaguma celšanas, neveiklas pozas, straujas noliekšanās vai pagriešanās. Savukārt, ja bojājums ir hronisks, ilgstošs, attiecīgās saknītes inervācijas zonā pacientam var attīstīties muskuļu hipotrofija jeb izdilums. Noteiktās ķermeņa daļās var samazināties spēks, attīstīties perifēras parēzes rokās un kājās, kā arī parādīties citi funkcionāli traucējumi.
