Radiņš: Vēstures muzejs pēc ugunsgrēka Rīgas pilī iesniegs aplēstos zaudējumus KM 0
Aprēķini par Rīgas pils ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem muzejam izrādījušies sarežģītāki, nekā sākotnēji domāts, taču tie varētu būt zināmi tuvākajās dienās un iesniegti Kultūras ministrijā, aģentūrai BNS teica Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
“Mēs rēķinām, bet izrādījās, ka pietiekami sarežģīti, lai precīzi aprēķinātu, un līdz ar to mums ir zināmas problēmas,” paskaidroja Radiņš, piebilstot, ka piektdien viņi iesniegs pirmos aprēķinus Kultūras ministrijai.
Iepriekš viņš pieļāva, ka eksponātu atjaunošanai būs vajadzīgi 40 tūkstoši latu.
Atbildot uz jautājumu par telpu stāvokli, Radiņš raksturoja, ka tās žūst lēni.
“Žūšanas process nav viena mēneša jautājums, es domāju – pusgada vai pat gada,” atzina muzeja direktors.
Viņš norādīja, ka ir pielijuši pārsegumi, kur ir koka detaļas, parkets, un tiek izskatīti risinājumi, vai kaut kas nāv jājauc ārā, lai varētu veicināt žūšanu, “panāktu, ka koka detaļas elpo”.
Rīgas pilī atrodas daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, kā arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Rīgas pils apsaimniekotājs “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), pēc Kultūras ministrijas lūguma, izstrādā atzinumu par Rīgas pils turpmākās izmantošanas iespējamību un to, vai muzeji var palikt Rīgas pilī pilnībā vai daļēji vai tiem tomēr būs jāpārceļas uz citām telpām. VNĪ sola atzinumu sniegt divu nedēļu laikā, muzeji pa to laiku apzina ugunsgrēka radītos zaudējumus un vēdina un žāvē telpas.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20. jūnija vakarā, un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru.
Pašlaik notiek Rīgas pils Priekšpils remonts, tādēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.
