Atsevišķās studentu rotas nozīme.
Atsevišķās studentu rotas nozīme.
Atsevišķās studentu rotas nozīme.

Rādīs filmu par jauniešiem Latvijas Brīvības cīņās 0

Sadarbībā ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centru filmu studija “Mistrus Media” izveidojusi dokumentālo filmu “Jaunatne Latvijas brīvības cīņās”, kura piedzīvos pirmizrādi 11.novembrī Latvijas Televīzijas 1. kanālā, portālam LA.lv pavēstīja studijas pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Filma stāsta par to, kā uzreiz pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī skolēni un studenti pieteicās aizstāvēt Latvijas valsti un kā Latvijas Brīvības cīņās un frontes aizmugurē iesaistījās ap 300 skolēnu un tūkstoš studentu visā Latvijā.

Neatkarības kara laikā Latvijas armijā tika izveidotas četras skolēnu rotas, karazēnu-skautu rota, kā arī studentu rota un studentu bataljons, kas bija karaspēka vienība. Daudzi no viņiem krita karā, pazuda bez vēsts.

CITI ŠOBRĪD LASA

“20.gadsimta sākums, Pirmais pasaules karš un daudzie neatkarības kari vai kari par valstu neatkarību mūsu reģionā – Centrālajā un Austrumeiropā – zīmīgi ar to, ka armijās parādās cilvēki, kuri tur agrāk nav bijuši un kuriem tur pēc reglamenta nebūtu jābūt. Tās ir sievietes, pat meitenes, kuras dodas karot, pārģērbušās vīriešu drēbēs. Tie ir zēni, bērni – ārpus iesaukto kategorijas esošie cilvēki,” stāsta filmas konsultants un vēsturnieks Ēriks Jēkabsons.

Filmas veidotāji apmeklēja bijušo Cēsu Skolnieku rotas karavīru Jāņa Rozenberga, Oskara Alka, Jāņa Dekmeijera tuviniekus, lai apzinātu, kā Cēsu jauniešu stāsts saglabājies cauri paaudzēm. Notikumu vēsturisko kontekstu filmā atspoguļo vēsturnieku Jēkabsona, Valtera Ščerbinska, Jura Ciganova un Tāļa Pumpuriņa viedokļi, kā arī mūsdienu vidusskolēnu un jaunsargu pārdomas par to, kā viņi rīkotos līdzīgā vēsturiskā situācijā.

Kas bija tie motīvi, kuri jauniešus pamudināja stāties armijā, kāds bija vēsturiskais fons, kas lika pavisam jauniem zēniem brīvprātīgi doties karot, kāds bija skolēnu rotas karavīru liktenis pēc Latvijas okupācijas, kā tā laika patriotismu salāgot ar mūsdienu situāciju, – uz šiem jautājumiem filmā tiek meklētas atbildes.

Filmā ietverts plašs fotoarhīvu materiāls no Latvijas Kara muzeja krājuma, kinoarhīvu materiāls un bijušo Brīvības cīņu dalībnieku skolēnu atmiņas, ko saglabājuši viņu tuvinieki.

Pēc Rekrutēšanas un jaunsardzes centra pasūtījuma filmu konkursa rezultātā veido filmu studija “Mistrus Media”. Filmas režisore ir Daina Rašenbauma, scenārija autors – Guntars Daģis, operators – Aigars Sērmūkšs, filmas moderators – Matīss Gricmanis.