Kultūra
Mūzika

Radīšanas prieks “Sinfonietta Rīga” sezonas atklāšanā 0

Publicitātes foto

21. septembrī Lielajā ģildē uz 13. koncertsezonas atklāšanas koncertu klausītājus aicina kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un tā diriģents Normunds Šnē. Koncerta programmā trīs dažādas muzikālās perspektīvas – izcilā krievu pianista Jevgeņija Sudbina sniegumā skanēs Bēthovens, dzirdēsim Jāņa Ivanova opusu “Sinfonietta” un somu mūsdienu komponista Magnusa Lindberga opusu “Joy”.

“Koncerts solās būt īpašs. Skanēs Bēthovena piektais klavierkoncerts ar fenomenālo pianistu Jevgeņiju Sudbinu, latviešu simfoniskās mūzikas vecmeistara Jāņa Ivanova “Sinfonietta” un Magnusa Lindberga šedevrs “Joy” jeb “Prieks”. Un man šķiet, ka koncertprogramma arī visā savā būtībā izstaro nebeidzamu radīšanas prieku,” par kamerorķestra sezonas atklāšanas koncertu saka tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē.

Somu pianists un komponists Magnuss Lindbergs (1958) ir kaismīgs novators un jaunatklājējs, kurš pieder 20. gadsimta 80. gadu somu mūziķu paaudzei, kas negaidīti un spilgti pieteica Somijas tiesības Eiropas mūzikā. Lindbergs pazīstams konkrētās, seriālās un spektrālās mūzikas laukā, viņš aizraujas ar elektroniskām skaņu manipulācijām un daudzveidīgiem kompozīcijas tehnikas, stilu un faktūras meklējumiem. Koncertā klausāmais opuss kamerorķestrim “Joy” (1990) ir noslēdzošais darbs 20. gadsimta 80. gadu beigās tapušajai triloģijai. Darbu Lindbergam pasūtinājis franču diriģenta, komponista un Parīzes IRCAM (Akustiskās izpētes institūts) dibinātāja Pjēra Bulēza jaunās mūzikas ansamblis “Ensemble Intercontemporain”.

Majestātisko un vienlaikus liriski daiļo Piekto (“Imperatora”) klavierkoncertu vēlīnās klasikas dižgars Ludvigs van Bēthovens (1770–1827) radījis savos radošā brieduma gados tā dēvētajā Heroisma periodā. Rīgā Bēthovena nemirstīgo šedevru kopā ar “Sinfonietta Rīga” mūziķiem atskaņos Londonā dzīvojošais krievu pianists Jevgeņijs Sudbins (1980). Britu laikraksts “The Daily Telegraph” Jevgeņiju Sudbinu dēvē par “iespējams spožāko 21. gadsimta pianistu”, savukārt izdevums “The Independent” raksta: “Viņš ir pianists ar neparastu jūtīgumu un izsmalcinātību, tēlainā valoda, ar kādu viņš pieiet ikvienam skaņdarbam, ir absolūti pārliecinoša.” Sudbins regulāri uzstājas ievērojamākajos pasaules koncertnamos: Cīrihē, Londonā, Amsterdamā, Ņujorkā un citur. Mūziķis ir arī Zviedrijā bāzētās klasiskās mūzikas ierakstu izdevniecības “BIS Records” ekskluzīvais mākslinieks.

Savukārt no latviešu mūzikas dižgara Jāņa Ivanova (1906–1983) bagātīgā mantojuma atklāšanas koncertam izraudzīts 1977. gadā tapušais darbs “Sinfonietta”. Tas ir trīsdaļīgs opuss, veltīts jaunībai un muzicēšanas priekam, vienlaikus piesātināts ar Ivanovam tik raksturīgajām zemes krāsām, rimtumu un latviskumu.

 

21. IX 19.00 Rīgā, Lielajā ģildē

Biļetes: “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, www.bilesuparadize.lv

Cena – EUR 10 – 25

LA.lv