Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. jūnijs, 2016
Drukāt

Radīti jauni iemaukti nepaklausīgajiem uzņēmējiem (16)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Pirms došanās vasaras brīvdienās Saeimas deputāti nosūtījuši sveicienu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Sak, runā vien, mēs darīsim tā, kā pašiem ienāks prātā.

Valsts prezidents tikko pārmeta deputātiem, ka pavirši sagatavotie un steigā pieņemtie likumi kavē ekonomisko attīstību un neveicina ieguldījumus uzņēmējdarbībā, aicinādams strādāt rūpīgāk un atbildīgāk. Pēc viņa teiktā, vienreiz jāizbeidz nepārdomātu un sasteigtu priekšlikumu iekļaušana likumprojektos trešajā lasījumā. Bet 16. jūnijā Saeimā pieņemtie likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” grozījumi liecina, ka Vējoņa k-ga teikto tautas kalpi kārtējo reizi laiž gar ausīm.

Nodokļa atlaides “pēc deguniem”

Līdz šim likumā bija noteikts, ka brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās esošie uzņēmumi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 80 procentu apmērā no aprēķinātās summas. Bet šie pēdējā Saeimas sēdē pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka atlaides procentuālo apmēru pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, drīkst samazināt līdz 10 procentiem.

Tas nozīmē, ka, piemēram, Rīgas vai Ventspils brīvostu teritorijās strādājošajiem uzņēmumiem piešķirtās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides turpmāk būs atkarīgas tikai no vietējās varas lēmumiem. Un lielā mērā no pašvaldību vadītāju labvēlības. Piemēram, ja kāds uzņēmums nenoziedo pietiekamu summiņu vietējai valdošajai partijai vai pašvaldības vadītāja “kabatas” organizācijai, tad tādam nodokļa atlaidi var samazināt vai nedot vispār. Tādējādi likums vietējo varasvīru rokās būs kā šmauga pātadziņa, ar ko uzšaut pa muguru nepaklausīgajiem uzņēmējiem.

Varēs lemt par miljonos mērāmu atlaidi

Juris Pūce. Foto - Karīna MiezājaJuris Pūce. Foto - Karīna Miezāja

Uzņēmēju aprindās par šiem likuma grozījumiem valda liels satraukums un neizpratne. Vienīgais, ko viņi vēl cer, – Valsts prezidents neizsludinās šos likuma grozījumus.

“Likuma grozījumi bija sagatavoti, īstenojot valdības ieceri izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ),” stāsta ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce. “Taču trešajā lasījumā tika apstiprināti vairāki Saeimas deputāta, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna priekšlikumi, kuriem ar SEZ nebija nekāda sakara, proti, noteikta jauna kārtība atlaižu piemērošanai nodokļu maksājumiem brīv­ostās un SEZ.”

Viņaprāt, šī kārtība paredz pārmērīgi lielu rīcības brīvību pašvaldības amatpersonām. Ušakovs Rīgā, Lembergs Ventspilī, Sesks Liepājā un Bartašēvičs Rēzeknē nu varēs izlemt par miljonos mērāmu atlaidi atsevišķiem uzņēmumiem. Tā kā jaunā kārtība ir pieņemta 16. jūnijā un stāsies spēkā nekavējoties, simtiem uzņēmēju pat nebūs iespēju tai pielāgoties, koriģējot iecerētās investīcijas. Šādas pilnvaras nav samērīgas ar saprātīgu piesardzību korupcijas novēršanas jomā.

“Jaunā kārtība liks lielajiem uzņēmumiem pārdomāt, vai vispār vērts investēt Latvijā. Tas ir sevišķi slikti tāpēc, ka jau pašlaik tranzīta nozare piedzīvo grūtus laikus – ievērojamu kravu apjoma kritumu. Valdībai būtu jāpalīdz iziet no krīzes. Bet tā dara otrādi – tīšām pasliktina uzņēmējdarbības vidi,” spriež Juris Pūce.

Uzņēmēji paredz atkarību un bezspēcību

Larss Panclafs. Publicitātes fotoLarss Panclafs. Publicitātes foto

“Šie likuma grozījumi uzņēmumus padarīs atkarīgus, bezspēcīgus un ierobežotus uzņēmējdarbībā. Tas nepārprotami ietekmēs biznesa attīstību pašvaldību teritorijās un radīs neparedzamu un investīcijām nelabvēlīgu vidi Latvijā,” uzskata Ventspils uzņēmuma “Ventspils nafta termināls” (“VNT”) ģenerāldirektors Larss Panclafs. “Šo grozījumu pieņemšana ir skaidri redzami sasteigta, nav rūpīgi izvērtēta to ietekme. Nožēlojams ir piemērs, kādu Saeimas deputāts Vucāns izmantoja, lai gūtu atbalstu likuma grozījumiem. Tā ir tieša norāde uz “VNT”, kaut arī tam nav nekāda tiesiska pamata.”

Larss Panclafs atgādina, ka tikko publiskā telpā izskanējušas satraucošas ziņas par dzelzceļa kravu apjomu krišanos. Bet nekas netiek darīts, lai atrastu veidus un atbalstītu uzņēmējus, kas var iesaistīties šīs problēmas risināšanā.

“Skatoties no “VNT” biznesa perspektīvas, šobrīd redzams, ka nepastāvība naftas tirgū, ostas veiktspēja, naftas produktu transportēšanas izmaksas uz termināli, termināļa darbības efektivitāte un attīstības iespējas, kā arī prognozējamas tiesiskas vides trūkums būtiski ietekmē termināļa spēju piesaistīt jaunas kravu plūsmas,” turpina uzņēmuma vadītājs. “Lai uzlabotu kravu apgrozījumu un palielinātu pārkrauto kravu apjomu, “VNT”, piemēram, gribētu uzstādīt pastāvīgu, kā arī pagaidu tvaika savākšanas iekārtu. Tomēr pēdējos gados bieži saskaramies ar neizprotamu pretestību no Ventspils pašvaldības un Ventspils brīvostas pārvaldes puses. Šī problēma ar nodokļu atlaižu piemērošanu jārisina valsts pārvaldes, nevis pašvaldību līmenī. Būtiski ir saglabāt Latvijas ostu, pilsētu un valsts reputāciju potenciālo investoru un sadarbības partneru acīs. Nedrīkst arī aizmirst, ka šāda situācija atstāj tiešu ietekmi uz valsts ienākumu apmēru kopumā.”

Ārvalstu investori iebilst

Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Publicitātes fotoZlata Elksniņa-Zaščirinska. Publicitātes foto

“Šādus likuma grozījumus nevaram atbalstīt vairāku iemeslu dēļ,” saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja, audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. “Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību norādīts, ka valdība apņemas kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidot “līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu”. Taču tik būtisku grozījumu steidzama pieņemšana liecina nevis par paredzamu nodokļu politiku, bet gan par normatīvā regulējuma neprognozējamību. Šī kārtība novedīs pie tā, ka katrā pašvaldībā piemēros nodokļa atlaidi, kā vietējām amatpersonām iegribas, radot vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Turklāt tiks pārkāptas Eiropas Savienības konkurences tiesību normas.”

Viņasprāt, nedrīkst pieļaut, ka šīs prasības piemēro tiem ieguldījumu līgumiem, kas noslēgti pirms šo likuma grozījumu spēkā stāšanās. “Ikviens investors gaida godīgu un taisnīgu nodokļu režīmu, tāpēc nepārdomāti likuma grozījumi var būt pamats investīciju strīdiem, jo šādi tiek negatīvi ietekmētas investoru intereses,” piebilst Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Kamēr valsts institūcijas kardināli nemainīs savu attieksmi pret uzņēmējiem no sodošas, ierobežojošas un aizliedzošas uz pretīmnākošu , palīdzošu un atbalstošu – nekāda attīstības lēciena Latvijā nebūs. Jau tagad uzņēmējdarbībai ir uzlikti tādi žņaugi ka vairāk jau nu diezin vai ir iespējams. Pat tad, ja uzņēmējam ir laba ideja – par to vai viņš to varēs realizēt vai nē, lemj citi, tie, kuriem ar šo ideju vai ieceri nav nekāda sakara. Un tas jau ir absurds!

  2. Lūk korupcijas veicināšana visaugtsākajā līmenī! Nu Vējoni, pietiks drosmes noriskēt ar amatu un rosināt Saeimas atlaišanu? Visiem ir skaidrs, ka visu partiju bosi ir korumpēti – Lembergs, Saskaņa un Vienotība piekabē. Riebjas šie ģīmji un viņu partejiskie pakaklpiņi!

    • Iekš ko tad īsti ir šī viņu korumpēšanās? Iekš to, ka negrib lieki un nepamatoti ar nodokļu naudu mētāties?

  3. ha! aivars visiem saliks žņaugus!

  4. Nu tak visiem jāpārreģistrējas uz citām teritorijām,varbūt sāks domāt,pirms rociņu vicināt.

  5. “Ikviens investors gaida godīgu un taisnīgu nodokļu režīmu, tāpēc nepārdomāti likuma grozījumi var būt pamats investīciju strīdiem, jo šādi tiek negatīvi ietekmētas investoru intereses,” piebilst Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Atļaušos piebilst, ka gan Latvijas valstij, gan pašvaldībām primāras ir Latvijas iedzīvotāju intereses.

  6. Ārvalstu investoru padomes locekle diezgan savdabīgi traktē “vienlīdzīgās attieksmes” principu, sakot ka katra pašvaldība var piemērot savas atlaides…Gluži loģiski, ka katra pašvaldība piemēro atlaides savā teritorijā. Ventspils pašvaldība Ventspilī, Rīga – Rīgā utt. Kundzes zināšanai – Latvijā ir 119 pašvaldības.

  7. Tā arī nesaprotu par ko ir ņemšanās…Uzņēmumi pašreiz strādā ar peļņu, nesaņemot nodokļu atlaides, tad viņiem nekas nemainīsies. Ja šie uzņēmumi ir plusos pateicoties tikai nodokļu atlaidēm, tad šāds bizness ilgi nevar eksistēt, jo ir atkarīgs no nodokļu atlaidēm. Tādu biznesu mums nevajag! Ārvalstu investoru padomes pārstāve jau nu varēja paklusēt un nepiesaukt Kučinska deklarāciju, jo šī padome nav uzskatāma par sociālajiem vai sadarbības partneriem, jo to darbības Latvijā vienīgais mērķis ir maksimālas peļņas gūšana. Maksimāla peļņa iet roku rokā ar mazākiem nodokļiem, jo Latvijā izlobēt nodokļu politikas izmaiņas ir vieglāk un lētāk, kā optimizēt procesus uzņēmumā. Savukārt mazāki nodokļi nozīmē mazākus līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu līdzekļi tiek izmantoti pašvaldību infrastruktūru (ceļi, skolu ēkas, kultūras nami, slimnīcas utt) uzturēšanai, sociālo funkciju veikšanai, dalēji pedagogu algām, pašvaldības policistu algām utt. utjpr. Pašvaldību budžeti veidojas pamatā no nekustamā īpašuma nodokļa un no 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Gluži loģiski, ka pašvaldības domājot par saviem iedzīvotājiem, izmanto visas legālās iespējas palielināt ieņēmumus.

    • runājot pragmātiski Atbildēt

      Tās atlaides ir vienkārša naudas atraušana no pašvaldības kases un voluntāra atdošana faktiski nezināmiem grupējumiem.

    • Ja uzņēmumam vajag attīstībai, lai ņem aizdevumu no bankas, nevis pumpē laukā no pašvaldības dāvanu veidā !
      Tāpēc jau Latvijā nekam nepietiek naudas, ka izdāļā pa labi un kreisi.

      • Tieši tā. Un tāpēc jau šie investori ir šeit – jo mazā valstī vieglāk izdarīt spiedienu un ministrijām un Saeimu, lai panāktu sev labvēlīgus lēmumus. Tāda jau ir šīs ārvalstu investoru padomes eksistences būtība – panākt ārvalstniekiem maksimāli labvēlīgus apstākļus. Ideāls būtu sasniegts tad, ja viņiem maksātu par to ka viņi ir iestājušies šajā padomē. P.S. Interesanti ir tas, ka šīs investoru padomes mājas lapa NAV valsts valodā – tikai angļu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+