Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. aprīlis, 2012
Drukāt

Radniecība nav jāpierāda


Laikraksta ilggadējā abonētāja Valda Grietēna Liepājā raksta, ka marta beigās atklājies testaments, kurā viņas vīram tante (mātes māsa) ir novēlējusi dzīvokli. Taču vīram esot jāpierāda, ka tante un viņa māte ir māsas.

 

“Dažus dokumentus izdevās sadabūt, bet nav tantes dzimšanas apliecības un vīra mātes laulības apliecības. Līdz ar to tiek pieprasīti divi liecinieki, kuri var apliecināt, ka viņas bija māsas,” raksta liepājniece. Vīrs lieciniekus dabūt nevar, jo visi iespējamie esot jau viņā saulē. “Kā mums tagad rīkoties? Mums nav skaidrs, kāpēc kaut kas jāpierāda, ja ir testaments? Ja tante būtu dzīvokli novēlējusi svešam, tad viņam nekas nebūtu jāpierāda? Ja lieciniekus nevar atrast, vai tas nozīmē, ka vīrs mantojumu nesaņems?” vaicā V. Grietēna.

Zvērināts notārs Aigars Kaupe norāda – testamentāram mantiniekam nav obligāti jāpierāda sava radniecība ar mantojuma atstājēju. To ir vērts darīt, lai samazinātu valsts nodevu un notāra amata atlīdzību par saņemto mantojumu. Ja dokumenti par radniecību nav saglabājušies mājās, tos var izprasīt Dzimtsarakstu nodaļas arhīvā. Ja dokumenti nav saglabājušies arhīvā, tad radniecības faktu var mēģināt konstatēt tiesas ceļā, pieaicinot arī lieciniekus. “Ja mantojuma atstājējam nav neatraidāmo mantinieku – pārdzīvojušais laulātais un bērni, un ja pēdējo nav, vecāki (ja tie būtu dzīvi), tad atstātais mantojums piekrīt testamentā ieceltajam mantiniekam, lai arī kas viņš būtu – neatkarīgi no radniecības,” uzsver A. Kaupe.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+