Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

Raganu prāvu upuris. NEDĒĻAS FILMA: Trambo

Negaidīts pavērsiens režisora Džeja Rouča karjerā – no pajēlām komēdijām un ievērojamas karjeras televīzijā viņš pievērsies vienam no neviennozīmīgākajiem posmiem Holivudas vēsturē un uz lielā ekrāna pārcēlis oskarota scenārista Daltona Trambo likteni. Galvenās lomas atveidotājs Braiens Krenstons par ļoti ticamo portretu izvirzīts “Oskaram”.

Daltons Trambo, neskatoties uz milzīgo ieguldījumu Holivudas vēsturē, dažādu iemeslu dēļ nav kļuvis par kinoveidotāju iemīļotu varoni, kaut arī viņa dzīvē materiāla aizraujošu notikumu virknēm ir vairāk nekā gana. Skaļākais no tiem, protams, saistīts ar senatora Makārtija ēru, kad pie zvana tika kārti godalgoti, amerikāņu kultūru un mitoloģiju veidojuši režisori un scenāristi, un Daltons Trambo, kurš nenoliedza savas simpātijas komunismam, bija viņu vidū. Sākotnēji tas nozīmēja iepriekšējās dzīves maiņu – bezdarbs, neziņa ne par savu, ne savas ģimenes un bērnu nākotni –, tam sekoja ilgi izraidījuma gadi no tik ierastās vides un arī cilvēkiem, kas draudzību reti turēja augstāk par iespēju saglabāt savu silto vietiņu kino industrijā, un visbeidzot arī grēku piedošana. Šie mazliet vairāk nekā desmit gadi Holivudā iezīmējas vēl ar dažiem ļoti nozīmīgiem pavērsieniem, taču šīs “raganu medības” izsauca vislielāko publicitāti, un tas viss notika laikā, kad Otrais pasaules karš bija licis pārvērtēt iepriekšējās pasaules kārtību un ne tikai ASV un PSRS attiecībās pieauga spriedze.

Daltona Trambo fantāzijai pieder virkne scenāriju, bez kuriem nav iedomājams amerikāņu kino, un jau 30. gadu beigās viņš bija viens no vislabāk apmaksātajiem scenāristiem visā Holivudā, un tie bija desmitiem tūkstošu gadā, kamēr ikdienas amerikānis vēl joprojām ar rūgtumu atcerējās Lielās depresijas laikā savilkto jostu. Par “parastā skatītāja” prieka brīžiem kinoteātrī gan Trambo rūpējās no visa spēka, un, kad 40. gadu otrajā pusē tika meklēti komunisti, pat nevainīgos dialogos tika atrastas nepārprotamas norādes komunisma sistēmas slavināšanai. Antiamerikāniskās darbības izmeklēšanas komisijas priekšā ne tikai viņš bija bezspēcīgs, un par savu pārliecību Trambo zaudēja gan godu, gan karjeru – šādi komitejas aktivitātes ietekmēja vairāk nekā 300 cilvēku likteņus –, gan arī brīvību.

Gan Džeja Rouča “Trambo”, gan brāļu Koenu “Sveicināts, Cēzar!”, kas šogad izvēlēta kā Berlīnes kinofestivāla atklāšanas filma un drīz būs skatāma arī Latvijā, atklāj studiju sistēmas norietu. Pārklājas pat daži personāži, piemēram, visu laiku slavenākā Holivudas klaču vācele Heda Hopere (Rouča versijā viņu atveido Helēna Mirrena, kuru par darbu nominēja “Zelta globusam”, pie brāļiem Koeniem – Tilda Svintone, kuras varonei ne vien mainīts vārds, bet tā arī padarīta par savstarpēji konkurējošām dvīņumāsām), kā arī dažas tēmas (arī komunisms lielajās studijās strādājošo dzīvē), taču vēstījuma ziņā tie ir divi kardināli atšķirīgi darbi, no kuriem viens kalpo arī vēstures skaidrošanai, bet otrs – nebēdnīgai izklaidei krāšņās dekorācijās. “Trambo” ir pateicīgs materiāls klasiski būvētas kino biogrāfijas veidošanā, kuram odziņas piešķir dažādi fakti no Holivudas vēstures, kas filmas darbības laikā vēl joprojām bija saglabājusi ilūziju par aktieriem kā Amerikas aristokrātiem, aktieru aizrautība (Džons Gudmens kā viens no ne pašas respektablākās Holivudas studijas vadītājs) un absurds, kad “Oskariem” un Holivudas pašām “augšām” pietuvinātie bija spiesti strādāt par nieka naudu, bet viņu pat dažās naktīs tapušie haltūrscenāriji bija par kārtu labāki nekā trešās kvalitātes studiju štata darbinieku fantāziju augļi.

 

UZZIŅA:

“Trambo”/”Trumbo”

ASV, 2015.

Režisors: Džejs Roučs

Lomās: Braiens Krenstons, Daiena Leina, Helēna Mirrena, Luiss C. K., Elle Faninga, Džons Gudmens, Maikls Stūlbergs

No 5. februāra “Kino Citadele”, “Multikino”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+