Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. decembris, 2013
Drukāt

Raibās krāsas Latvijas novadu mākslā


Foto - Aleksandrs BondarenkoFoto - Aleksandrs Bondarenko

Latvijas Mākslinieku savienības mājas lapā lasāms – līdz 13. decembrim pagarināta pieteikšanās gadskārtējai Rudens izstādei. Šogad tā notiks jau 38. reizi, atkal apvienojot simt vai pat vairāk profesionālu mākslinieku. Tomēr tā nav vienīgā Latvijas mākslinieku – ja tā var izteikties – atskaites izstāde. Pavisam nesen, 24. novembrī, Liepājā noslēdzās vietējo mākslinieku izstāde “Māksla@Liepāja”, kurā vairāk nekā 70 darbus izstādīja 41 mākslinieks. Vēl vairāk, proti, 69 mākslinieku aptuveni 90 darbi vēl patlaban izstādīti Rēzeknē esošajā Latgales Kultūrvēstures muzejā tradicionālajā Latgales mākslas izstādē “Rudens 2013”.

Kādu mākslas ainu atklāj novadu “atskaites”? Ko tās nozīmē vietējiem māksliniekiem, un kā tās iekļaujas gan Latvijas, gan plašākā Eiropas mākslas ainā?

Katram savs 
atskaites laiks


Liepājas mākslinieki šoruden paveikto vienkopus parādījuši pirmie. Izstādi atklājot, tika arī paziņoti profesionālas žūrijas izvēlētie laureāti, starp kuriem sadalīts Liepājas Kultūras pārvaldes nodrošinātais balvu fonds. Izstādes žūrijā darbojās mākslas zinātniece Baiba Guste, māksliniece Sandra
Krastiņa, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins un Talsu muzeja izstāžu kuratore, gleznotāja Guna Millersone, bet balvas 250 latu vērtībā saņēma Egons Peršēvics, Pēteris Taukulis, Agnese Matisone un Uldis Rubezis. Vēl divu mākslinieku darbi – Herberta Erba “Metamorfoze” un Gintas Stavrovskas “Agrā rītā” – iepirkti Liepājas muzeja mūsdienu māk-slas darbu kolekcijas papildināšanai.

Jāpiebilst, ka Liepājas Kultūras pārvaldes balva ir viens no nedaudzajiem arī finansiālā vērtībā izteiktajiem apbalvojumiem, ko var saņemt mākslinieks, piedaloties izstādē Latvijā. Tiesa, arī Talsu novada dome turpina pirms deviņiem gadiem tobrīd vēl Talsu rajona padomes iedibināto tradīciju pasniegt Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā. Šis apbalvojums, ko šogad maijā saņēma Ojārs Feldbergs, pēc būtības, ja arī ne apjoma, tuvāks Purvīša balvai – kā vienai, tā otrai tiek izvērtēti ne konkrētajai izstādei iesniegtie darbi, bet gan mākslinieka darbība ilgākā laika periodā.

Turpretī vismaz dažus mākslas darbus pēc ikgadējās atskaites izstādes savu iespēju robežās iepirkt cenšas arī citi muzeji. Tā, piemēram, pēc Latgales Rudens izstādes tradicionāli tiekot iepirkti divi trīs darbi, pēc vietējo mākslinieku kopizstādes to cenšas izdarīt arī Talsu novada muzejs, tāpat Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un noteikti arī citviet.

Aptuveni puse Latvijas mākslinieku sastrādāto pārlūko gada nogalē, kamēr otra puse plašās novadu izstādes rīko pavasarī Mākslas dienu laikā. Tam nav īpaša iemesla, drīzāk – pirms daudziem gadiem nejauši radusies kārtība, kas ar laiku ieguvusi tradīcijas statusu. “Piemēram, Latgales mākslinieki zināmā mērā seko 1958. gadā iedibinātai tradīcijai, kad Latgales kultūras nedēļas ietvaros vesela plejāde novada mākslinieku piedalījās Latgales kultūras nedēļas māk-slas izstādēs Rīgā,” stāsta Latgales Kultūrvēstures muzeja mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure. “Šogad izstāde notiek astoņpadsmito reizi pēc neatkarības atjaunošanas, taču tradīcijai ir dziļas saknes padomju laikā, tā ir pārmantota no tradīcijas ziedu laikiem 20. gadsimta 70. – 80. gados, kad aktīvi darbojās Latvijas Mākslinieku savienības Latgales organizācija un tika sasniegts augsts izstāžu profesionālais un mākslinieciskais līmenis.” Lai parādītu pārmantojamību, šogad aktuālo, gada laikā tapušo māk-
slas darbu skati papildina arī ieskats astoņu mākslinieku (F. Varslavāns, A. Egle, V. Kalvāns, V. Svirskis, L. Tomašickis, A. Glaudāns, S. Kreics, A. Vucāns) radošajā mantojumā no Latgales Kultūrvēstures muzeja mākslas kolekcijas – tie ir tikai daži no gleznotājiem un tēlniekiem, kas 1958. gadā pārstāvēja Latgales mākslu Rīgā.

Kurzemnieki atskaites izstādes rīko uz Mākslas dienām – tikai reizi divos gados, toties līdzīgi latgaliešiem, aptverot visu reģionu – Tukumu, Talsus, Ventspili, Liepāju, Kuldīgu, Saldu. “Tad ir īsti redzama kopaina,” norāda gleznotāja Talsu mākslinieku grupas vadītāja Guna Millersone, piebilstot: “Tikai kas tad to redz? Neviens jau par novadu mākslu sevišķi neinteresējas.”

Šim viedoklim piekrīt arī Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs, mākslas zinātnieks Māris Brancis, kurš uzskata – vismaz ieinteresētību savu biedru darbībā novados un morālu atbalstu varētu gaidīt no Latvijas Mākslinieku savienības. Atšķirībā no kurzemniekiem un latgaliešiem, jelgavnieku padarītais tiek parādīts šaurākā – praktiski tikai savas pilsētas – auditorijā. Sadarbība ar citu Zemgales pilsētu māksliniekiem neesot izveidojusies. M. Brancis teic – atsevišķu mākslinieku izstādes tiek regulāri rīkotas dažādās Latvijas vietās, savukārt lielu novada kopizstāžu koordinācija būtu pārāk apjomīgs darbs, ko biedrība nevarot pacelt. Turklāt arī kontakti ar baušķeniekiem, dobelniekiem un jēkabpiliešiem īsti neesot izveidojušies. Tam jāpiekrīt – vietās, kur notiek plašākas novada mākslinieku kopizstādes, to rīkošanā aktīvi iesaistās vietējo mākslas muzeju pārstāvji.

Esot gan plānots sākt ko jaunu, proti, atgādinot Jelgavas senās un cienījamās keramikas tradīcijas, maijā sarīkot starptautisku keramikas simpoziju, uzaicinot viesus gan no Jelgavas sadraudzības pilsētām Šauļiem un Pērnavas, gan arī no Baltkrievijas un Ukrainas. Tāpat, lai celtu biedrības māk-slinieku profesionalitāti, M. Brancis plāno studijas izveidi, kurā būtu iespējams zīmēt un gleznot pēc dzīva modeļa. Telpas jau atrastas, taču vēl nepieciešami līdzekļi to īrei, kā arī samaksai modeļiem.

Ar profesionālisma 
zīmogu


Novadu mākslinieku apvienībās sabiedrība ir raiba, un palaikam novadu izstādēm pārmests nevienmērīgs mākslinieciskais līmenis. 
Liepaja_4

Liepājas mākslas izstādēm tiek dots vadmotīvs, šogad tas bijis mākslinieka un vides mijiedarbība un tās izpausmes formas ar mērķi parādīt pilsētas mākslinieku veikumu ar šodienai atbilstošu skatījumu. Mākslas dienu izstāde Talsos turpretī netiek kūrēta, atzīst G. Millersone, norādot – iesniegtie darbi trīs zālēs tiek sakārtoti atbilstoši to profesionālajam līmenim un apmeklētāji var aplūkot visu plašo tēmu un kvalitātes gammu. Savukārt uz izstādēm ārzemēs – un Talsu mākslinieku grupai tādas notiek visai bieži, gan pateicoties Talsu pilsētas sadarbības tīklam, gan pašu mākslinieku kontaktiem, – atlase esot stingrāka par stingru: “Izmantojam to, ka novads draudzējas ar pilsētām Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Turcijā. Visur, kur esam bijuši ar savām izstādēm, vedam profesionālu mākslu. Nevedam sīkbildīšu ražotāju darbus.”

Jelgavnieki rīko kūrētas kopizstādes, taču atšķirībā no “lielajām” Rudens izstādēm tām netiek noteikta kopīga tēma. M. Brancis uzsver – lielākā daļa Jelgavas Māk-slinieku biedrības biedru ir arī Latvijas Mākslinieku savienībā, bet pilnīgi visiem ir augstākā vai vismaz vidējā profesionālā mākslas izglītība, un arī Mākslas dienu izstādēs netiek labprāt pieņemti gleznošanas studijās tapušie darbi, lai nodrošinātu vienmērīgu profesionālo līmeni: “Nevar teikt, ka amatieriem būtu slikti darbi, taču to kvalitāte nav vienmērīga. Mēs cenšamies uzsvērt tieši amata prasmes nepieciešamību.”

Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja I. Dundure neslēpj: Rudens izstāžu rīkotāju starpā bijušas pārrunas par to, ka atlases kritēriji būtu jāpiemēro stingrāk, jo patlaban ikgadējās izstādēs tiek pieņemti arī māk-slinieku autodidaktu darbi: “Iespējams, ar laiku izstādes formāts mainīsies, varbūt rīkosim to kā kūrētu izstādi ar konkrētu tēmu.”

Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles vadītāja Ilma Rapša, piekrītot, ka no stingrākas atlases izstāde tikai iegūtu, tomēr uzskata, ka arī patlaban Rudens izstādes atklāj gana plašu un pārliecinošu Latgales reģiona mākslas ainu, turklāt lielākā daļa pārstāvēto māk-slinieku ir esošie vai topošie profesionāļi – Mākslas akadēmijas Latgales filiāles (LMA LF) absolventi un studenti. LMA LF vadītāju priecē, ka ik gadu vērojama lielāka filiāles klātbūtne, šogad, piemēram, blakus glezniecībai tā bijusi pamanāma ar kvalitatīviem grafikas darbiem.

No lokālā uz globālo


Vai pasaulē, kur mākslinieka atskaites punkts ir viņa iekšējā patiesība, vispār var runāt par lokālo un globālo, par tendencēm, kurās iekļauties jeb, tieši pretēji, ar kurām diskutēt? I. Rapša min Rēzeknes mākslinieces Ilzes Ontužānes darbu, kas pērn bija aplūkojams Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras diplomandu un pedagogu izstādē “Migrācija” Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē, kā arī rēzeknietes Dagnijas Bernānes krāsainos linogriezumus: “Tie ļoti labi atspoguļo Eiropas tendences. Tāpat liels prieks par Latgales keramiķiem, kuri vienmēr ļoti augstu turējuši savu profesionālo varēšanu. Antons Ušpelis, Voldemārs Voguls, Evalds Vasiļevskis – viņu darbi ir ar tādu radošo piesitienu, kas vienlaikus saglabā tradīciju un parāda attīstību.” Ilma Rapša arī piebilst – ir brīnišķīgi, ka turpat kaimiņos, Daugavpilī, nostiprinās Marka Rotko centrs – kā bāze, kur iespējams izstādīt darbus, kur notiek starptautiski plenēri.

Savukārt Jelgavu šajā rudenī pasaulē pārstāvēja jaunā māksliniece Kate Seržāne, kura Barselonā Gelidas domes izstāžu zālē rādīja savus sēpijas zīmējuma tehnikā tapušos darbus izstādē “Pica”, kuru iedvesmas avots nācis tieši no Zemgales dzimtās zemes un ūdeņiem. 2014. gadā izstādi būs iespējams apskatīt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.

Arī Talsos aug talantīgi jaunie mākslinieki, teic G. Millersone, norādot – jaunie, kas atnāk uz muzeju, vispār ir ļoti talantīgi un motivēti, un tas ir labi, jo māksliniekam pašam jārūpējas par savām iespējām izstādīties: “Muzejs vienmēr ir koordinējis māksliniekus, es pati to esmu ilgus gadus darījusi, bet tagad jūtu, ka tas ir jābeidz. Māksliniekam pašam apņēmīgi jādarbojas šajā laikā, kas sniedz tik daudz iespēju.”

Liepājas muzejs šoruden iegādājās divus darbus no izstādes “Māksla@Liepāja” – Herberta Erba “Metamorfoze” un Gintas Stavrovskas “Agrā rītā”.

Latgales mākslinieku darbu izstādē “Rudens 2013” piedalās 69 Latgales profesionālie, aktīvi strādājošie un Latvijas Mākslas akadēmijā studējošie jaunie mākslinieki, piedāvājot iepazīt 90 mākslas darbus. Izstādē “Rudens 2012” piedalījās 66 autori ar 100 mākslas darbiem, “Rudens 2011” – 56 autori ar 80 mākslas darbiem.

 

Tikai jādarbojas

Millersone_5Guna Millersone, gleznotāja, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos: “Domāju, ka nav nemaz tik slikti. Valsts svētkos Talsos atklāja kultūras kompleksu “Radošā sēta” ar divām izstāžu vietām, kas pamatā domātas amatiermākslai, taču arī profesionāļi tur labprāt izstāda savus darbus. Patiesībā šobrīd ir iespēju laiks. Talsu novada muzejā vien gada laikā notiek aptuveni 24 izstādes. Muzejs iepērk labāko vietējo gleznotāju un fotogrāfu darbus. Te gan jāpiebilst, ka rūpīgi tiek atlasīti tikai paši augstvērtīgākie. Ar Talsu mākslinieku grupu periodiski ar personālizstādēm dodamies uz Rīgu, Kurzemes pilsētām un arī sešām ārvalstu pilsētām, ar kurām novadam ir sadraudzība. Talsu novadā ir pietiekami liels skaits radošo savienību biedru, kas ir profesionāļi. Tiesa, mani arī uztrauc, ka robeža starp pašdarbnieku un profesionālu mākslinieku pilnībā ir izzudusi un mākslas vērtībās ir mazliet tāda kā putra. Par mani pašu runājot, ja ir nauda krāsām un laiks, viss notiek. Protams, vienmēr var vēlēties, lai par gleznām interesētos vairāk, taču mums ir bagātīga mākslas vide. Māksliniekiem ir tikai jākustas, jādarbojas.”

Brancis_5

Māris Brancis, gleznotājs, Jelgavas Mākslinieku biedrības dibinātājs un valdes priekšsēdētājs: “Gan pilsētā, gan citur mums ir pietiekami daudz iespēju izstādīties – muzejā, Zinātniskās bibliotēkas galerijā, Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, kultūras namā, mākslas skolā un mums – Jelgavas mākslinieku biedrībai – plānos ir veidot arī jaunas galerijas. Mūs ļoti daudz aicina eksponēt darbus arī ārpus Jelgavas. 18. novembrī atklājām nelielu izstādi Lietuvā, Akmenē. Jelgavas mākslinieki redzami Jelgavas novadā, Talsos un arī citviet Latvijā. Arī paši interesējamies par iespējām savu veikumu parādīt ārpusē. Jelgava ar Pērnavu un Šauļiem ir sadraudzības pilsētas, tāpēc katru gadu tiekamies kādā no šīm pilsētām. Arī keramiķiem Jelgavā ir labas iespējas. Priecājos, ka Jelgavā mākslinieki ir ļoti aktīvi un paši individuāli meklē iespējas eksponēt savas gleznas. Piemēram, Uldis Zuters šogad jau noorganizējis sev izstādes Ainažos un Krāslavā. Diemžēl ar gleznu pirkšanu gan ir, kā ir. Pērn gan muzejam pa ilgiem laikiem atradās līdzekļi un no atsevišķiem māksliniekiem darbi tika iepirkti, bet citādi tā ir kvēla vēlme visiem, kas nodarbojas ar mākslu, jo vairs nav kā padomju laikos, kad no katras izstādes nopirka kādu darbu. Gribas, lai arī šodien mākslu pērk vairāk un regulāri – kā muzeji, tā privātpersonas. Galu galā arī summas nav tik lielas kā Rīgas mākslinieku darbiem.”

Tamāra Pavlovska, gleznotāja Cēsīs: “Mums Cēsīs ar mākslu viss kārtībā. Regulāri organizēju savas izstādes bibliotēkā, skolā, CATA kultūras namā, kultūras biedrībā “Harmonija”, kafejnīcā “Retro” – ar izstāžu vietu atrašanu problēmu nav. Cilvēki ir atvērti mākslas izstādēm un ļoti pretimnākoši. Ik pa laikam sanāk darbus arī pārdot. Visvairāk gleznas pērk vasarā, kad ir aktīvā tūrisma sezona. Šovasar, piemēram, trīs darbi no izstādes devās uz Ameriku. Cēsu kultūras biedrība ar manām gleznām dodas izbraukumos pa visu Latviju. Arī no Madonas, Limbažu un Siguldas cilvēkiem esmu saņēmusi ļoti patīkamas atsauksmes. Ar saviem darbiem esmu pabijusi arī izstādē Igaunijā.”

Paura_5Elga Paura, gleznotāja un mākslas pedagoģe Rēzeknē: “Mākslas dzīve Rēzeknē ir ļoti aktīva. Mums ir daudz jaunu daudzsološu mākslas studentu, arī jau atzinību guvušie mākslinieki aktīvi piedalās izstādēs un veido savas personālizstādes. Regulāri izlieku apskatei arī savus darbus. Darbu pirkšanā trekno gadu aktivitāti gan tik drīz, visticamāk, nesasniegt. Tomēr vietējais muzejs rūpējas par labāko mākslas darbu iepirkšanu no māksliniekiem. Ir iznācis izrādīt savus arī Baltkrievijā, Vācijā, Lietuvā un tuvējās Latgales reģiona pilsētās.”

 

 

 

Sagatavojusi Madara Briede

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+