Latvijā
Politika

Raidījums: “Deputātu kvotas” izskaust nav izdevies 8

Tā sauktās “deputātu kvotas” tomēr nav izdevies izskaust, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Vienošanās likvidēt tā sauktās “kvotas”, kad deputāti dala budžeta naudu pēc neskaidriem kritērijiem, parlamentāriešus tomēr nav atturējusi arī šoreiz iesniegt pieprasījumus.

Priekšlikumi saņemti gan no koalīcijas, gan opozīcijas deputātiem, gan arī no Saeimas komisijām.

Piemēram, Cilvēktiesību komisija prasa piešķirt gandrīz 43 000 eiro krūšu nozīmju izgatavošanai Otrā pasaules kara dalībniekiem un Iedzīvotāju reģistra papildināšanai ar informāciju, kuriem cilvēkiem piešķirts veterāna statuss.

Vairāk priekšlikumu ir Sporta apakškomisijai. Tā prasa atvēlēt 122 000 eiro sporta nozarei, 56 000 eiro komandu sportam, 181 000 eiro augstas klases sportistiem un vēl 12 000 eiro Paralimpiskajai komitejai. Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks (“Vienotība”) saka, ka nākamais ir Olimpiskais gads, tāpēc ir jāpasakās sportistiem par lieliskajiem sasniegumiem. Viņš neuzskata, ka ir pārkāpis vienošanos par “kvotu” atcelšanu.

“Nē, šajā gadījumā es to nevēlētos nekādā gadījumā nosaukt par “kvotu”, jo šis finansējums tiek paredzēts, pretēji kā pagājušogad bija gadījumi, kad tiek novirzīts konkrētai federācijai, šajā gadījumā šis finansējums tiek paredzēts visām atzītajām sporta federācijām valstī,” saka Upenieks.

Daudz priekšlikumu ir arī deputātam Imantam Parādniekam (VL-TB/LNNK). Piemēram, 78 000 eiro viņš prasa piešķirt vecākiem veiksmīgākai ģimenes dzīves un darba saskaņošanai. 62 000 eiro tiek prasīti krīzē nonākušu grūtnieču atbalstam, bet 52 000 eiro, lai stiprinātu tēva lomu ģimenē. Savukārt 69 000 eiro vajadzīgi, lai mazinātu laulību šķiršanu.

Saistītie raksti

Parādnieks skaidro, ka šos izdevumus iespējams segt no naudas, kas palikusi pāri, precizējot nākamgad atvēlēto finansējumu demogrāfijas pasākumiem. “Svarīgs bija uzstādījums, ka nedrīkst iesniegt priekšlikumus, kuri rada papildu fiskālo ietekmi. Un es šo principu esmu ievērojis,” saka deputāts.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS), kurš pats arī iesniedzis savus pieprasījumus, skaidro, ka deputātu priekšlikumi, salīdzinot ar citiem gadiem, šoreiz “vairāk atbilst sabiedrības interesēm”. Un Putra sola, ka Saeima atbildīgi lems, kādus projektus finansēt par nodokļu maksātāju naudu. “Jābūt diezgan piesardzīgiem. Ja mēs arī jau šobrīd pieņemam lēmumu tērēt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tad ir jābūt ļoti atbildīgam un izsvērtam šim priekšlikumam. […] Es domāju, ka šajā gadījumā mēs nevaram runāt par “kvotām”. Šie deputāti, kas ir iesnieguši priekšlikumus, kā jau es teicu, “kvotu” piegarša tur var teikt, ka nav.”

Deputātu pieprasījumus vispirms vērtēs valdība, bet galavārds pieder Saeimai.

LA.lv