Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. oktobris, 2013
Drukāt

Raidījums: Krievijas piena karš ar Lietuvu var ietekmēt arī Latviju

Foto-LETAFoto-LETA

Krievijas un Lietuvas piena karš var ietekmēt arī Latviju, pastiprinot kravu pārbaudi arī uz Latvijas robežas, 6.oktobrī informēja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tā kā Lietuva pašlaik ir prezidējošā Eiropas Savienības valsts, Brisele Viļņas samitā vēl cer noslēgt “Austrumu partnerības līgumu”, kas atvieglos Eiropai tirgošanos ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, taču Briseles ieceres nesakrīt ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānu atjaunot Krievijas ietekmi bijušajā PSRS un izveidot Eirāzijas Savienību.

Ja Lietuvai apstāsies piena eksports uz Krieviju, tas tieši skars arī mūs. Latvijas zemnieki lietuviešu uzpircējiem dienā pārdod 700 tonnas piena. Tie ir 20% no visa Latvijas piena tirgus. Krītoties pieprasījumam, kritīs arī piena iepirkuma cenas, kas ietekmēs zemnieku ienākumus.

Otrs sitiens Lietuvai, kas draud arī Latvijai, ir problēmas uz robežas. Visu septembri Krievijas dienesti veic visu Lietuvā iekrauto kravu pārbaudes. To dēļ cietuši arī Latvijas pārvadātāji, kas no Lietuvas kravas veduši uz Krieviju. Savukārt uz mūsu robežas Krievijas muitnieki sākuši atgriezt Latvijā kravas salīdzinoši nebūtisku pārkāpumu dēļ.

“Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš norāda, ka Krievijas puse sākusi pastiprināti kontrolēt svaru un pietiekami daudz kravu apstādinātas.

Latvijas ministri šaubās, vai Krievija varētu pastiprināti pārbaudīt Latvijas produkciju. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka viņa rīcībā neesot šādas informācijas, taču pat šādas informācijas iespējamība mudinot viņu šo jautājumu pārrunāt ar satiksmes ministru.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka mums ar Krieviju esot daudz labākas attiecības nekā Lietuvai, tāpēc, viņaprāt, robežu blokāde esot maz iespējama. Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss atgādina par līdzīgām problēmām Krievijas robežas šķērsošanā pirms pāris gadiem, kad no Latvijas pārvadātājiem tika pieprasītas papildu garantijas.

Tikmēr, redzot notikumus Lietuvā, Latvijas robežsardze šonedēļ jau uzrakstījusi brīdinājumu Krievijas robežas dienestam, ja tas vērsīsies pret Latvijas pārvadātājiem. Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars uzsver, ka tiek izskatīta iespēja nepieņemt atpakaļ kravas, par kuru atgriešanu nebūs pietiekamas motivācijas.

“Šādi mēs mēģinām ietekmēt Krievijas iespējamos lēmumus ar domu, ka viņiem būtu jārēķinās, būs jārisina tā problēma tur pat uz robežas un viņi nevarēs vienkārši nelaist kādu iekšā un atdot mums to problēmu,” skaidro Garbars.

Kā ziņots, Krievija sestdien paziņojusi, ka daļēji aizliegs piena produktu importu no Lietuvas, un šis lēmums tiek skaidrots ar Maskavas centieniem izdarīt spiedienu uz Viļņu, kura šobrīd pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus un cenšas panākt Ukrainas tuvināšanos ES.

Krievija, mēģinot atturēt Kijevu no sadarbības līguma parakstīšanas ar ES un piespiest tā vietā pievienoties Maskavas veidotajai muitas ūnijai, vasarā ieviesa pastiprinātu importējamo ukraiņu ražojumu kontroli uz robežas. Pirms trim nedēļām šī prakse tika attiecināta arī uz Lietuvu.

Tas mudināja Viļņu izteikt Maskavai brīdinājumu, ka tā riskē sabojāt attiecības ar visu ES, ja šī diskriminējošā prakse netiks pārtraukta.

Lietuva arī norādīja, ka varētu šādu kārtību attiecināt uz precēm, kas caur tās teritoriju tiek transportēta uz un no Krievijai piederošā Kaļiņingradas anklāva. Viļņa gan vienlaikus uzsvēra, ka to negrasās darīt.

Tas savukārt saniknojis krievu amatpersonas, kuras sestdien paziņoja par daļēju piena produktu importa aizliegumu no Lietuvas, kas spēkā stāšoties pirmdien.

Maskava ekonomiskās sankcijas iepriekš vērsusi arī pret Moldovu un Gruziju, cenšoties bremzēt šo valstu tuvināšanos Rietumiem.

Īpaši aktīvi šo politiku Krievija sākusi īstenot pēdējā laikā, mēģinot iedzīvināt prezidenta Vladimira Putina projektu par Eirāzijas Savienības veidošanu, kas ļautu Maskavai atgūt kontroli pār bijušās PSRS telpu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+