Foto: pogonici – Fotolia.com

Raidījums: fiktīvi sadārdzina dzīvokļus uzturēšanās atļauju saņemšanai 4

Iespējams, kāds īpaši izveidots fonds krāpšanās rezultātā citu valstu pilsoņiem palīdz tikt pie Latvijas valsts termiņuzturēšanās atļaujām, šovakar ziņo raidījums “Nekā personīga”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Darboņu vidū ir arī pārstāve no Vladimira Lindermana pretlatviski noskaņotās organizācijas “Par Dzimto Valodu!”.

Lai formāli izpildītu valsts prasību, ka termiņuzturēšanās atļauju var dabūt, Latvijā nopērkot vismaz 100 000 latu vērtu nekustamo īpašumu, mākleri piedāvā uzreiz pirkt vairākus dzīvokļus, “uz papīra” tos sadārdzinot, bet beigās caur banku pircējs saņem atpakaļ pārmaksāto naudu. Šādi apiet likumu iespējams vien tad, ja līguma noslēgšanas darījumu kārto caur Rietumu banku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Speciālu fondu vada kāda Tatjana Sokolova, kura tā esot jau pārpirkusi daudzus dzīvokļus, norāda TV3 raidījums.

Nekustamo īpašumu darījumu starpniece Elīna Miļutina raidījumā skaidro, ka tieši uz Rietumu banku jādodas tāpēc, ka Sokolova darbojas uz nerezidenta izdotās ģenerālās pilnvaras pamata un visi konti ir atvērti tieši šajā bankā.

Pēc starpnieces stāstītā, tādā veidā caur Rietumu banku Sokolovas izveidotais fonds, kurā naudu iemaksājot ap 30 ārzemēs dzīvojošas personas, Latvijā darbojoties ļoti aktīvi. Reizēm notiekot pat trīs darījumi dienā. Tiekot izpārdoti gan dzīvokļi Rīgas centrā, kur tos ļoti iecienījuši pirkt ķīnieši, gan arī mikrorajonos, kur vairāk dzīvokļus iegādājas Krievijas un Kazahstānas pilsoņi.

Paši gan te nedzīvojot un noprotams, ka uzturēšanās atļaujas galvenokārt vajadzīgas vieglākai ceļošanai vai dzīvošanai kādā citā Eiropas Savienības valstī. Tāpēc nopirktie dzīvokļi tiekot izīrēti vietējiem. Tas nozīmē, ka pretēji termiņuzturēšanas atļauju tirgošanas aizstāvju apgalvotajam, nauda par to, protams, nepaliek Latvijas ekonomikā.

Rietumu banka komentārus raidījumam nav sniegusi. Bet Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraugi apstiprinājuši, ka šie ir gadījumi, par kuriem bankai bija pienākums ziņot.

Uzraudzītāji pagaidām nav atklājuši, vai Rietumu banka tādus ziņojumus ir sniegusi. Tas tikšot vēl pārbaudīts. TV3 noskaidrojis, ka ar Sokolovas vārdu patiešām darbojas uzņēmums “ST fondi”, taču uzņēmums no komentāriem atteicies un visu noliedz.

Reklāma
Reklāma

Bet starpniece, kas palīdz ārvalstniekiem vieglāk tikt pie termiņuzturēšanās atļaujām, ir Miļutina, kura vēl vasarā kandidēja pašvaldību vēlēšanās no Lindermana izveidotās pretlatviski noskaņotās partijas “Par Dzimto Valodu!”. Lindermans gan noliedz, ka Miļutina termiņuzturēšanās atļauju biznesu veiktu partijas uzdevumā.

Drošības policija “Nekā Personīga” apstiprina, ka pētot aizdomīgos darījumus: “Patlaban Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Sokolova un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ST fondi”, kur Sokolova ir valdes locekle, ir bijusi saistīta ar sešiem darījumiem, kuru rezultātā ārzemnieki iegādājušies kopumā 12 dzīvokļus, un termiņuzturēšanās atļaujas ir izsniegtas 11 ārzemniekiem – Krievijas un Kazahstānas pilsoņiem.”

Drošības policija arī cieši sadarbojoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu izvērtēšanā. Ja tiekot konstatēts, ka persona neizpilda likumā noteiktos kritērijus, piešķirto atļauju var anulēt. Taču – lai to darītu, līdz šim neesot bijis konkrētu pierādījumu par krāpšanos ar patiesajām dzīvokļu pārdošanas cenām.

Lai blēžus vieglāk izķertu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzskata, ka ļoti būtu noderējis viņu ieteikums termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem turpmāk aizliegt pirkt vairākus īpašumus, kuru summa kopā sastāda prasītos 100 000 latus. Taču šo ideju ir nobremzējis Valsts prezidents Andris Bērziņš, to kopā ar citām Imigrācijas likuma izmaiņām nosūtīdams otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ uz Saeimu.