Latvijā
Politika

Raidījums: Mamikins varētu kļūt par Ždanokas premjera kandidātu 16


Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins.
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins.
Foto – LETA

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins varētu kļūt par Tatjanas Ždanokas vadītās “Latvijas Krievu savienības” (LKS) premjera amata kandidātu, svētdien vakarā ziņoja LTV raidījums “de facto”. Raidījumam to pastāstīja “Latvijas Krievu savienības” (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs pauda viedokli, ka tas notiks, ja T.Ždanokai tomēr neļaus piedalīties Saeimas vēlēšanās. LTV atgādina – lai tiktu pie iespējas kļūt par saraksta līderi Saeimas vēlēšanās, T.Ždanokai jāsagaida Satversmes tiesas lēmums.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pirms vairākiem gadiem noteica – Latvijai regulāri jāpārskata aizliegums vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kuri komunistiskajai partijā un Interfrontē darbojušies pēc 1991.gada. Ar šādu lūgumu T.Ždanoka tiesā vērsās tikai pērn rudenī – tagad tiesu darbi sakritīs ar priekšvēlēšanu kampaņu.

A.Mamikins intervijā LTV noliedza, ka būtu uzrunāts. “Esmu ļoti pagodināts, ka vismaz viena partija mani neapsaukā par savu lielāko kļūdu, to dara “Saskaņa”… bet atklāti runājot, mums nebija nopietnu sarunu”, deputāts teica sarunā ar “de facto”. Pati T.Ždanoka skaidro, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts: “Mums notiek pārrunas gan ar Mamikinu, gan ar citām partijām, kas cīnās pret asimilāciju”.

“de facto” stāsta, ka Tatjanas Ždanokas lēmumu pamest Briseli un iesaistīties priekšvēlēšanu cīņā politikas kuluāros dēvē par perfekti aprēķinātu un izplānotu soli. Nostrādājusi vairākus sasaukums, T.Ždanoka sev nopelnījusi Eiropas Parlamenta deputāta pensiju, bet viņas vietu aizņems līdzgaitnieks Miroslavs Mitrofanovs – tas ļaus arī turpmāk ar Eiropas parlamenta ienākumiem finansēt partiju.

Neformāli skan – par šādiem T.Ždanokas plāniem daudzi uzzināja pērn rudenī. Tieši tad kļuva skaidrs, ka valdību atbalstīs pakāpenisko pāreju uz latviešu valodu tā sauktajās “krievu skolās”.

Saistītie raksti

LTV atgādina, ka krievvalodīgo Latvijas pilsoņu noskaņojumi pirms vēlēšanām plaši nav pētīti. Pēdējā lielā aptauja veikta 2014. gadā – īsi pēc Krimas aneksijas. Toreiz secināts, ka tikai 2 līdz 3 % krievvalodīgo uztraucās par “krievu” skolu problēmām.

Tomēr LKS līderis Miroslavs Mitrofanovs skaidro: “Mums ir pētījumu rezultāti, kuri liecina, ka personīgais reitings Ždanokai ir augsts. Ja ielās parunāties ar 10 cilvēkiem, tad no tiem 7 teiks, ka viņi pazīst Ušakovu, bet 4 vai 5 teiks, ka viņi pazīst tādu Ždanoku, bet ir kaut kur Eiropā”

LA.lv