Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
18. decembris, 2016
Drukāt

Raidījums: Mikrouzņēmumu saglabāšana liek celt sociālo nodokli (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Nepārdomāto nodokļu izmaiņu gada nogalē patiesais iemesls ir sociālais budžets, kuru patlaban apdraud arvien pieaugošais sociālā nodokļa nemaksātāju skaits. Pirmkārt, viņi paši nesaņem slimības vai bezdarba pabalstus un nekrāj savai pensijai. Otrkārt, jau esošajiem senioriem zūd cerības uz pensiju pieaugumu, šodien vēstīja raidījums “Nekā personīga”.

Tagad, kad ekonomika aug, katru gadu būtu jāiekrāj vismaz simt miljoni. Taču notiek pretējais – tā vietā, lai palielinātu sociāla nodokļa maksātāju loku, valdība atbalsta nemaksātājus. Ja netiks atrasts veids, kā piespiest 200 – 300 tūkstošus sociālā nodokļa nemaksātāju veikt iemaksas, valdībai var nākties celt sociālo nodokli.

1996. gadā ieviestā pensiju sistēma paredz, ka sociālajā budžetā jābūt uzkrājumam, kas dod ienākumus un kalpo par drošības spilvenu krīzes situācijās. Tam būs jānovērš deficīts, kad sociālā nodokļa maksātāju paliks mazāk, nekā pensiju saņēmēju. Līdzīgs modelis ir Zviedrijā. Tur uzkrājums ir divu gadu izmaksu apmērā, Latvijā tie būtu vismaz četri miljardi eiro.

Pēc treknajiem gadiem 2009. gadā budžeta uzkrājums bija 1,3 miljardi eiro. Piecu krīzes gadu laikā tas saruka par miljardu, līdz 2014. gadā sāka atjaunoties. Šobrīd sakrāts pusmiljards. Lai pensiju un pabalstu sistēma spētu nodrošināties nākamajām krīzēm, katru gadu jāiekrāj vismaz simts miljoni eiro.

Sociālo budžetu visvairāk apdraud personas, par kurām nemaksā pilnu sociālo nodokli, un tādu ir trešā daļa visu strādājošo. Kad 2010. gadā ieviesa mikrouzņēmumu nodokli, sākotnējā iecere ar tā palīdzību izvilkt mazos uzņēmējus no ēnu ekonomikas ātri pārvērtās par nodokļu optimizācijas instrumentu. Lielas būvniecības, telekomunikāciju, grāmatvežu un juristu firmas savus darbiniekus atlaida un noslēdza līgumu kā ar patstāvīgiem mikrouzņēmumiem. Tie, kas maksāja visus nodokļus, zaudēja konkurences cīņā, un bija spiesti pielāgoties.

Saeima nolēma ierobežot mikrouzņēmumu ekspansiju, aizliedzot tiem darboties vairāk nekā 30 nozarēs, bet citās noteica pakāpenisku nodokļa pieaugumu līdz 15 procentiem deviņu vietā. Ierobežojumiem bija jāstājas spēkā jau pērn, bet pēdējā brīdī ar ZZS un Nacionālās apvienības deputātu balsīm tie tika atcelti.

Lai neciestu sociālais budžets, Saeima izlēma, ka minimālās iemaksas no 2017. gada jāveic visiem strādājošajiem, arī tiem, kas strādā mikrouzņēmumos un nepilnas slodzes darbos, taču tagad arī šis risinājums noraidīts. Šobrīd Saeimā tiek steigā virzīts likums, kas paredzēs pacelt mikrouzņēmuma nodokli līdz 15 procentiem, lielāko daļu no iekasētā novirzot sociālajam budžetam.

Tomēr vpensiju sistēmas modelētāji Labklājības ministrijā aprēķinājuši, ka 2019.gads sociālajam budžetam būs smags. Bedri radīs pensiju palielinājums, kā arī pieaugošais pensiju saņēmēju skaits, tāpat aug slimības, māmiņu un bezdarbnieku pabalstos izmaksātās summas. Kučinska atceltais likums par obligātajām sociālajām iemaksām nodrošināja, ka rezerves augtu par 25 miljoniem, kas jau tā ir daudz par maz. Taču obligāto iemaksu aizstāšana ar mikro uzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu rezervi neveidos vispār. Tieši pretēji – 2019. gadā pensiju un pabalstu izmaksāšanai būs jātērē 25 miljoni no iekrātās rezerves.

Lai izvairītos no sociālā budžeta krīzes, ir trīs iespējas. No pirmās iespējas – likt visiem strādājošajiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, Māra Kučinska valdība jau atteikusies. Paliek vēl pensiju un pabalstu samazināšana vai sociālā nodokļa celšana tām divām trešdaļām strādājošo, kas jau to maksa pilnā apmērā.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) skaidro: ja kardināli nerīkosimies šajā un nākamajā gadā, straujiem soļiem nonāksim pie tā, ka palielināsim sociālo iemaksu apmēru. Lai pildītu līdzšinējās saistības un atjaunotu rezervi par 100 miljoniem eiro gadā, nodoklis būtu jāceļ par 3,5 procentpunktiem līdz nepilniem 38 procentiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai Parex atdod miljardu, ko paņēma no pensiju fonda.
    labāk paskaitiet cik potenciālo pabalstu saņēmēji nopelna paši sev iztiku un ietaupa sociālo budžetu.
    Atlaidiet 50 % ierēdņu, lai iet strādāt un parāda kā nauda jāpelna un nodokļi jāmaksā.

    • kā lai atlaiž, ja pašu radinieki sastāda lielēko daļu ierēdņu, pašlaik vēl funktierē kā izveidot jaunas komisijas – kaut kādai saliedētībai, nevar saprast ar ko liedēs ar Krievijas pilsoņiem, kurus Vešņakovs ir pavairojis par 25 000 , kuri neprot latviešu valodu. Pēc VĒJOŅA IETEIKUMA TAGAD LATVIEŠIEM JĀMĀCĀS KRIEVU VALODA LAI VISI RUNĀTU AR KRIEVIEM VIŅU MĒLĒ. Tur tiks tērēta nauda no sociālā budžeta, jo tā ir sociiāla nepieciešamība iztapt svešas zemes pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā.

Draugiem Facebook Twitter Google+