Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. jūlijs, 2016
Drukāt

Raidījums: Pieauguši sociālā budžeta izdevumi bezdarbnieku un slimības pabalstam

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

No sociālā budžeta slimības pabalstos gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā, bet bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb gandrīz par deviņiem miljoniem vairāk, 3.jūlijā vēstīja raidījums “LNT ziņas sešos”.

Par to satraukumu neslēpj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). “Vecāku pabalsta izmaksas ir priecīga ziņa, par to mēs nevarētu bēdāties. Bet, ja mums būtiski pieaug slimības pabalsta un bezdarbnieku pabalsta izmaksas, tad tā gan ir lieta, kur daļēji ir sociālekonomiski faktori, bet daļēji, pieņemu, tur ir sistēmiskas problēmas, kuras noteikti būtu jāatrisina,” uzskata ministre.

Lai savlaicīgi novērstu fiskālos riskus, valdība uzdevusi Labklājības ministrijai (LM) sadarbībā ar Veselības un Ekonomikas ministrijām sagatavot priekšlikumus tālākai rīcībai, it īpaši attiecībā uz slimības pabalstiem.

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka slimības lapas biežāk tiek izsniegtas gan sabiedrības vecuma struktūras, gan paradumu maiņas dēļ.

“Iespējams, cilvēki darbaspējas vecumā arī vēršas pie ārsta un slimi neiet uz darbu, viņi izmanto iespēju tanī brīdī, kad ir saslimuši, mājās ārstēties,” sprieda VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Visbiežāk slimības lapas izmanto pirmspensijas vecuma cilvēki un jaunie vecāki. Slimības, kuru dēļ tiek izmantots pabalsts, visbiežāk ir augšējo elpceļu saslimšanas, gremošanas traucējumi, sirds un asinsvadu, onkoloģiskās un psihiskās saslimšanas. Sistēmiskas problēmas slimības lapu izsniegšanā VM pārstāvis nemin.

“Ja mēs raugāmies tieši varbūt uz sociālā budžeta taupīšanu, tad noteikti tie priekšlikumi nāks no LM par to, kā viņi redz, vai tas ir saistāms ar kaut kādiem sistēmiskiem risinājumiem, piemēram, attiecībā uz pabalstu griestiem vai kārtības maiņu,” teica Šneiders.

LM gan norāda, ka tās atbildības jomā ir tieši bezdarbnieku pabalsti. Tēriņi tiem pieaugot, jo palielinās gan vidējā alga, gan nodarbinātības līmenis. Savu artavu devusi arī cīņa pret aplokšņu algām.

“Šī prognoze arī nākamajos gados, mēs redzam, būs līdzīga. Varbūt algu pieaugums vairs nebūs tik straujš kā 5-6-7% gadā, bet līdzi šiem procentiem augs arī izmaksājamās summas,” uzskata LM pārstāvis Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Iemesli, kādēļ tēriņi bezdarbnieku pabalstiem auguši, meklējami arī atceltajos pabalstu griestos. Tomēr vidējais pabalsts tiek maksāts no 644 eiro lielas algas, kas ir zem vidējās valstī maksātās. Turklāt pēc krīzes vairs nav daudz ilgstošo bezdarbnieku un pabalstam kvalificējas katrs otrais, kas reģistrējas.

“Ja mēs runājam par sistēmiskiem uzlabojumiem, tad, protams, mēs šobrīd vērtējam un monitorējam situāciju, kas nāk no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem un finansējuma izlietojumu. Rudens pusē noteikti skatīsimies, kas notiek ar šo finansējumu, vai tas pieaugs ļoti strauji vai arī apstāsies,” komentēja Lipskis.

Atbildīgo ministriju priekšlikumi valdībā tiks iesniegti jau tuvākajā laikā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+