Raidījums: Platjoslas internets laukos – ievilkts, iedzīvotājiem – neaizsniedzams 0
Platjoslas interneta projekts, kam būtu jānodrošina ātrs pakalpojums iedzīvotājiem Latvijas laukos, saskāries ar visai pieticīgu komersantu atsaucību. Izveidotie optiskā tīkla piekļuves punkti daudzviet tā arī stāv nelietoti, jo komersantiem tur izvērst biznesu neatmaksājas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tikmēr iedzīvotāji turpina gaidīt ātro internetu.
Balvu pagasta Naudaskalnā jau pāris gadu teju rokas stiepiena attālumā no daudzdzīvokļu mājas atrodas optiskā tīkla pieslēguma punkts. To izbūvējis VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), izmantojot Eiropas Savienības fondu naudu. Optiskais kabelis ļautu sniegt teju ideālu interneta un televīzijas pakalpojumu. Taču tā ir teorija.
Pagaidām neviens uzņēmējs nav vēlējies to izmantot, lai nodrošinātu pēdējo soli – pakalpojumu iedzīvotājiem. Skapis stāv neaiztikts. Netālās mājas iedzīvotāja Irīna Pabērza atzīst, ka šai pusē “vispār ar sakariem slikti” – ne īsti interneta, ne tīkla pārklājums, ne televīzijas. Arī Beļavas pagastā neviens superātrā interneta piegādātājs aizvien nav uzradies. Un pagasta pārvaldē zem kāpnēm esošais pieslēguma punkts stāv nelietots.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Skopāns saka: “Izmantojam esošo [interneta pieslēgumu], jo mums šeit pat uz ūdenstorņa ir sakaru antena. Signāls ir tepat blakus, un arī neredzam nekādu citu opciju jebšu citu vajadzību, lai mēģinātu ko, citu.”
Platjoslas pakalpojuma tā dēvētās “vidējās jūdzes” projekta pirmā kārta pabeigta 2015.gadā un tā izmaksāja 26 miljonus eiro. Teju divas trešdaļas no visiem punktiem aizvien neviens neizmanto. Projekta mērķis ir izveidot piekļuvi platjoslas pakalpojumam un iedzīvotājiem iegūt ātru internetu – vismaz 30 mb/s. Pat neraugoties uz valsts sarūpēto infrastruktūru, operatoriem daudzviet pakalpojumu aizvien nav izdevīgi sniegt.
“Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta: “Plāns tika veidots arī uz komersantu interesi, un arī tā brīža plāniem vai prognozēm, cik ir iedzīvotāju. Mēs teiktu tā, ka atpaliekam par diviem gadiem , tā inerce. Mēs domājām, ka būs ātrāk sākums, taču operatoriem ir vajadzīgs ilgāks laiks.”
LVRTC kartē redzamas izbūvētās optisko kabeļu līnijas, teju divtūkstoš kilometru, pieslēguma vietas, kas pavisam ir 177, bet tikai piecdesmit piecas no tām operatori izmanto interneta vai citu pakalpojumu sniegšanai. Daudz pieslēgumu ir Talsu, Cēsu vai Madonas apkaimē. Gulbenes novadā darbojas viens punkts Lejasciemā, kur strādā “Lattelecom”. Taču kaimiņos, Alūksnes novadā vispār neviens no vairāk kā desmit pieslēguma punktiem netiek lietots. Ar valsts izbūvēto optisko kabeli ir par maz, lai sanāktu bizness.
Gusts Muzikants, “Lattelecom” komercdirektors: “Papildus uzņēmumam ir jāuzstāda iekārtas, kas nodrošina datu pārraidi, jāveic projekta izstrāde un saskaņošana, jāsaņem būvatļauja un gala rezultātā jāizbūvē kabeļi līdz katra klienta mājai. Tas prasa ievērojamas investīcijas vairāku desmitu un pat simtu tūkstošu apmērā. Izvērtējot visus šos faktorus kontekstā ar vietas apdzīvotību un mājokļu blīvumu, tiek plānota “Lattelecom” interneta tīkla izvēršana vai esošā tīkla modernizācija.”
Valsts ierīkoto tīklu “Lattelecom” izmanto, sniedzot pakalpojumus gandrīz 30 vietās. Mobilo sakaru operators LMT norāda, ka viņi izmanto to, kas ir komerciāli pamatoti. Uzņēmums Tele2 atklāj, ka lieto vairākus desmitus optiskā tīkla punktu.
“Tele2 Latvijā” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs: “Mēs skatāmies no savām biznesa interesēm. Šie punkti ir būvēti profesionālai izmantošanai, tai nevar pieslēgties gala lietotāji. Mēs arī vērtējam tādus kritērijus kā bāzes stacijas noslodze, mūsu perspektīvas, noslodzes, prognozes un to pārraides infrastruktūru, kura ir mūsu rīcībā vai kura varētu būt mūsu rīcībā. Un izlemjam par, to kā lietot šo, pakalpojumu.
Nozares eksperts Viesturs Šeļmanovs-Plešs norāda, ka viena no platjoslas projekta pirmās kārtas problēmām ir neveiksmīgi izvēlētas pieslēguma vietas. Dažos punktos nav pieejama elektrība, citur optika vilkta tālu no torņiem, kurus izmantotu pakalpojumu sniedzēji. “Tā optika atrodas tur 50, simts metrus tālāk un, lai reāli līdz viņai tiktu un uzvilktu tur kur man viņu vajag, man ir jāiegulda, kaut vai divi trīs tūkstoši un viss. Tur bizness beidzās – ekselis pasaka priekšā – tev tas nekad neatmaksāsies,” saka Viesturs Šeļmanovs-Plešs.
Pagaidām nav paredzams, kad lauku reģionos, kur valsts par miljoniem guldījusi optiskos kabeļus, būs pieejams arī labs internets. Tagad rit jau otrā projekta kārta un tai tērēs 52 miljonus eiro. Daļu no šīs naudas izmantos, lai labotu pirmajā kārtā izdarīto. Tai skaitā – aizvilktu “vidējo jūdzi” tuvāk pakalpojuma sniedzējiem, lai padarītu lētāku pakalpojumu. Tāpat jau šobrīd notiek ciešāka sadarbība ar mobilā tīkla operatoriem. Pārskatītas arī baltās teritorijas, kurās iespējams nākt valstij ar savu infrastruktūru un tagad tīklus vilks vietās, kur ir vairāk iedzīvotāju.
“Šobrīd otrajā kārtā mēs skaņojam ar Eiropas Komisiju, lai to drīkst darīt – tuvu pie 50 vietām, lai mēs tieši pievienotu mobilos torņus ar šo projektu, lai inerce projektam nebūtu tik liela,” saka Bokta.
Šobrīd pasūtīts arī detalizēts projekta izvērtējums, kam vajadzētu arī vēlreiz pārvērtēt pakalpojumu pieejamību reģionos. “Kāds rezultāts būs uz gala lietotāju, kā to ietekmēs, to mēs šajā brīdī precīzi nevaram pateikt, bet mēs redzam nozares vispārējos rādītājus. Redzot to, ka platjoslas pieslēgumu skaits palielinās, tai skaitā lauku rajonos, mēs domājam, ka tāda tendence turpināsies,” saka Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs.
Tikmēr Balvu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Ķerāns atklāj, ka aizvien cer, ka kāds no operatoriem arī viņiem piedāvās pieslēgties labam pakalpojumam.
