Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. aprīlis, 2013
Drukāt

Raidījums: PVD nekontrolē, vai desās ir gaļa

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijā nav iespējams pārbaudīt, vai desās ir cūkgaļa vai vistas gaļa, ja to klātbūtne norādīta uz produkta iepakojuma, 31.martā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Pēc zirga gaļas skandāla arī Latvija ir ieviesusi metodiku, kas ļaus ģenētiski fiksēt šīs gaļas esamību pārtikas produktos. Tomēr, kā izrādās, mūsu valstī nav ne metodikas, ne arī ekspertīžu, kas noteiktu, cik daudz gaļas izstrādājumos ir, piemēram, cūkgaļa vai vistas gaļa, vai arī tā vispār ir.

Kā norāda raidījums, uzņēmēju pienākums patlaban ir norādīt desu sastāvu dilstošā secībā no vairāk izmantotās izejvielas uz mazāko. Procentuālo īpatsvaru var neminēt, ja vien produkts, netiek saukts, piemēram, cūkgaļas desa.

Valstij piederošais institūts “Bior” patlaban laboratoriski var fiksēt, vai desās ir liellopu gaļa, taču, vai tajās ir uzrādītā cūkgaļa vai vistas gaļa – nevar. “Bior” pārstāve Ieva Rodze skaidro, ka līdz šim nav bijis arī pieprasījuma veikt šādas ekspertīzes.

Pārtikas veterinārais dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis skaidro, ka šādas ekspertīzes netiek veiktas, jo PVD budžets ekspertīzēm esot samazināts gandrīz par divām trešdaļām – no 900 000 latu pirmskrīzes laikā līdz 240 000 tagad. Līdz ar to prioritāte esot veikt cilvēkam kaitīgo vielu izlases testus, piemēram, noteikt, vai uzņēmēji nepārspīlē ar nitrīta sāls devu, kas “pagarina” desas izskata mūžu. Kvalitātes testiem, kas varētu konstatēt, vai uzņēmēji nekrāpjas ar desas sastāvu, naudas nepietiek.

Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma spiesta atzīt, ka patlaban ekspertīzes neļauj noteikt desas sastāvu, taču sola, ka jau nākamgad ministrija prasīs vairāk naudas laboratoriskiem testiem, lai līdzās pārtikas nekaitīguma izmeklējumiem izlases kārtībā varētu veikt arī pārtikas kvalitātes ekspertīzes. Straujuma, jautāta, vai viņa pati lieto uzturā vārītas desas, atbild noraidoši, sakot, ka viņa grib “redzēt, ko viņa ēd”.

Sods uzņēmējiem gadījumos, kad patērētājs ar produkta marķējumu tiek maldināts, ir līdz 500 latiem. PVD kopā ar Zemkopības ministriju plāno rosināt sodu lielumu paaugstināt līdz pat vairākiem tūkstošiem latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+