Raidījums: Saeimā slepeno apspriežu telpu restaurēja būvnieki bez drošības sertifikāta 11
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šonedēļ vērsās prokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā, lai izvērtētu Saeimas darbinieku, iespējams, nolaidīgu vai pat ļaunprātīgu rīcību, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Informācija ir slepena, jo saistīta ar finanšu izlietojumu drošības nodrošināšanai parlamentā.
“Nekā Personīga” rīcībā esošās ziņas liecina, ka runa ir par jaunās Saeimas ēkas rekonstrukciju, kur pieļauts, ka telpas Saeimas Nacionālās drošības komisijas slepenajām apspriedēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) drošības iestādēm izteikusi lūgumu izvērtēt nelietderīgus tēriņus Saeimā. Savukārt parlamenta administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone aģentūrai LETA pastāstīja, ka Saeimā notiek dienesta izmeklēšana par iespējamiem pārkāpumiem, par kuru saturu gan informācija ir konfidenciāla.
Mūrniece piebilda, ka ir atklājušies jautājumi saistībā ar Saeimas darbinieku naudas līdzekļu tērēšanu un lietderību, kā arī dažu darbinieku attieksmi pret drošības prasībām. Šo informāciju izvērtēšanai viņa nodevusi Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai un prokuratūrai.
Aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības informāciju, politiķe atteicās sniegt jelkādu papildus informāciju par nelietderīgajiem tēriņiem un drošības prasību ievērošanu, kā arī komentēt to, vai Pētersones aiziešana no amata ar 1.martu ir ar to saistīta.
Nacionālās drošības komisijas sēdes bija ieplānotas jaunās ēkas cokola stāvā. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šeit apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts, norāda raidījums.
Saeima jauno ēku Jēkaba iel 6/8 iegādājās par 2,5 miljoniem eiro un ieguldīja vēl piecus miljonus eiro restaurācijā. Projekta autori bija “Arhis Arhitekti’, būvnieks – “Velve”, apakšuzņēmēji – “Re&Re”, elektrību un vājstrāvas ievilka uzņēmums “Moduls”, par mehāniskajām sistēmām atbildēja kompānija “Lafivents’, bet stiklotās konstrukcijas lika “Alumax group”.
Raidījums “Nekā personīga” noskaidrojis, ka četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem – arhitektu birojam, būvniekam, “Moduls” un “Alumax group” – nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.
Tas arī nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.
Saeimas prezidija locekļi pēc dienesta ziņojuma izlasīšanas raidījumam pauduši pārliecību, ka vainīgajiem Saeimas darbiniekiem būs disciplinārsodi, taču atturējās minēt, vai kādam draud arī atbrīvošana no amata.
Savukārt Pētersone skaidrojusi, ka “tas skar manus tuvus kolēģus, ar kuriem esmu bijusi līdzgaitniece ilgus gadus, un man tas ir smagi.
Tādēļ viņa pieņēmusi lēmumu pamest amatu. “Es izdarīšu visu, kas nepieciešams, lai izvērtētu notikušo un katra atbildību tajā, bet tas nav viegli,” piebilda Pētersone.
Tuvākajās nedēļās viņas vadītajai komisijai jāpabeidz izvērtēt, kuriem Saeimas darbiniekiem būs jāatbild par smagajiem pārkāpumiem.
