Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. aprīlis, 2015
Drukāt

Raidījums: Šķēles ģimene iesaistījusies “ātro kredītu” nozarē (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Bijušā ekspremjera Andra Šķēles ģimene iesaistījusies “ātro kredītu” nozarē, izpētījis LTV raidījums “de facto” sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”.

Šā gada februārī par vienu no AS “4finance”, kas plašāk pazīstams pēc zīmoliem “smscredit” un “vivus”, līdzīpašniekiem kļuvis Šķēles znots Edgars Dupats.

“4Finance” līdzīpašnieki ir Maltā reģistrēts “FCI Investments Limited” (25%) un Kiprā dibinātā “Tirona Limited” (75%). Tā īpašnieks iepriekš bija Krievijas azartspēļu miljardieris Oļegs Boiko. Pēc Forbes aplēsēm, Boiko 2012.gadā daļas “4finance” iegādājās par apmēram 190 miljoniem ASV dolāru. Taču saskaņā ar “de facto” rīcībā esošajiem “4finance” sniegtajiem dokumentiem investoriem, šā gada februārī nomainījās “Tirona Limited” īpašnieki – 49% ieguva Vera Boiko. “Re:Baltica” izpētītais liecina, ka viņa, visticamāk, ir Oļega Boiko māte. 25,5% pieder Uldim Arnicānam un tikpat daudz Dupatam.

Dupats ir ekspremjera Andra Šķēles znots. Viņš joprojām ir arī padomes priekšsēdētājs “Liepājas Autobusu parkā”, kas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei. Uz jautājumu, par kādiem finanšu līdzekļiem viņš iegādājies daļas “Tirona Limited”, kā arī to, vai “4finance” viņš patiesībā pārstāv Šķēles intereses, Dupats elektroniskajā sarakstē atbildēja izvairīgi: “Izmaiņas “Tirona Limited” akcionāru struktūrā nav saistītas ar jaunu investoru piesaisti un jauniem ieguldījumiem. (…) Personai (Andris Šķēle – red.), kuru esat minējusi savā e-pastā, nav nekādas saistības ar “4finance Holding” S.A.”

“4finance” grupas peļņa septiņu gadu laikā simtkāršojusies, pērn sasniedzot 47 miljonus eiro, salīdzinājumam – 2008.gadā tā bija 381 759 eiro. Tajā pašā laikā starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējums ir zems, norādot uz augsta riska spekulatīvām investīcijām.

Arī iepriekš “4finance” padomē bija iecelts ar politiķiem saistītais būvuzņēmējs Māris Martinsons. Viņam piederoši uzņēmumi “4finance” darbības pirmsākumos aizdeva 1,75 miljonus eiro. Taču neilgi pēc Ekonomikas policijas veiktajām kratīšanām Martinsonam piederošajos uzņēmumos, viņa vārds padomes locekļu vidū vairs nebija atrodams. Pirmos tūkstošus “ātro kredītu” tirgus līderis savulaik saņēma arī no uzņēmuma, kas saistīts ar bijušo Liepājas domes deputātu Ivaru Kesenfeldu. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš startēja no Nacionālās apvienības saraksta. Savukārt pusmiljonu eiro 2010.gadā aizdeva Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Arī vēlāk Ameriks no “ātro kredītu” biznesa tālu neaizgāja.

2013.gada augustā “4finance” Īrijas Fondu biržā izlaida obligācijas 170 miljonu ASV dolāru apmērā. Par vairāk nekā pusmiljonu ASV dolāru tās iegādājās Ameriks. Tas ir sava veida aizdevums, par kuru Ameriks nopelnīja 13% gadā. “Es kā politiķis sen vairs nenodarbojos ar tiešu komercdarbību. Man pilnīgi oficiāli glabājas nauda “Swedbank”. Tur ir lieli konsultanti. Es viņiem prasu – kā ir pareizi ieguldīt? Pagājušo reizi viņi teica, ka ir labs variants – ir oficiāli kotētas “4finance” obligācijas. Mēs jums iesakām iegādāties. Es saku – paldies par padomu! Iegādājos,” notikušo atstāsta Ameriks.

Tomēr tieši “ātro kredītu” tirgus līdera ciešās saites ar dažādu partiju politiķiem liek domāt par iemesliem, kāpēc Saeimā tik gausi noritējusi šīs jomas iegrožošana. Izmaiņas izdevīgas būtu “ātro kredītu” ņēmējiem. “Nozares pārstāvji ir ļoti aktīvi lobētāji gan Saeimā, gan arī ministrijā,” apliecina ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS). Tajā pašā laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pauž pretējo: “Mēs neizjūtam spiedienu. Man nekad nav bijušas sarunas ar pārstāvjiem.

Tomēr politiķu diskusijās novārtā palicis vēl kāds jautājums – kur iegūtu naudu “ātro kredītu” nozares uzņēmumi tālāk aizdod saviem klientiem? Nebanku kreditētājus licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Taču tas pārbauda vien pamatkapitāla izcelsmi. Tiesa, tam nav pilnvaru pieprasīt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, kas apkopo datus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Turklāt pastāv arī risks, ka, piesaistot apgrozāmos līdzekļus, “ātrajos kredītos” varētu tikt atmazgāta nauda. “Kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina par to, ka aiz “dokumentāri pierādīta” legāla finansējuma avota patiesībā var slēpties organizētas grupas realizēta apjomīga un komplicēta shēma, kuras ietvaros legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi lielā apmērā, tieši ar šādu galamērķi – sniegt aizdevumus nebanku sektora kapitālsabiedrībām patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai,” raidījumam “de facto” atzinis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests.

Taču konkrētus piemērus dienests neatklāj. Tajā pašā laikā norādot, ka tas jau kopš 2012.gada regulāri saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar ātro kredītu izkrāpšanu un izkrāpto līdzekļu legalizāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tur nu gan neviena naida, ka drāž muļķus

  2. Veel par maz,liels veedars!

  3. nemaz nav arii nekaads paarsteigums! sie ljautinji tacju neko citu nemaak ,kaa apcjakareet(atvainojos par izteicienu) ljautinjus

  4. Ātrie kredīti ir noziedzīgs neliešu rīks un tik pat tautai nāvējošs kā spaiss.Kampējam nauda nesmird.

  5. Škēle jau parasti nekur nav iesaistījies. Vienmēr tīrs.

  6. BRAVO!!! Kur shēmas, tur shēmotāji… Šķēles kungs NEKAD NAV SNAUDIS…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+