Foto: LETA

Raidījums: ugunsdrošības prasības var izpostīt Birkerta ieceri 2

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” atklājis, ka Gaismas pils projekta īstenotāji jau sen bija zinājuši par ugunsdrošības prasībām neatbilstošām evakuācijas kāpnēm, taču nogaidījuši, jo bažījušies, ka speciālā ugunsdroša pārklājuma likšana uz tām varētu izpostīt arhitekta Gunāra Birkerta interjera ieceri.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Lolojot cerības uz saskaņošanu, jautājums atlikts līdz pēdējam brīdim. Projekta pasūtītājs pieļauj, ka traģiskie notikumi Zolitūdē situāciju mainījuši un uzņēmējam nu nāksies skrupulozi turēties pie normatīvajiem aktiem. Rezultātā ēka publikai durvis nevarēja atvērt plānotajā datumā, jāpārceļ iecerētā izstāde un nodošana ekspluatācijā kavēsies vēl par diviem mēnešiem.

Arī Kultūras ministrija cerējusi, ka neko nevajadzēs mainīt. Tomēr, ja kāpnes visā to garumā būs jāuzlabo, tā būšot kopēja autora un būvnieka atbildība. Šim viedoklim pievienojas ministrijas nolīgtais “Hill International” darba grupas vadītājs LNB būvuzraudzībā Karloss Reparazs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī pārējās atbildīgās amatpersonas raidījumam apliecināja, ka diskusija par to, ko iesākt ar kāpņu risinājumu ir bijušas jau iepriekš, būvniecības laikā.

Koka evakuācijas kāpnes ir būtiska daļa no Birkerta izstrādātā interjera un labi redzamas. Vienas kāpnes ved līdz septītajam stāvam, otras – līdz 12. Jebkuras pārmaiņas prasīs ievērojamus ieguldījumus un laiku. LNB autoruzraudzības grupas vadītāju Mārci Mežuli gan visvairāk satrauc, ka pakāpienu uzlabošana ar speciālu pārklājumu izmainīs koka krāsu, kāpņu tonis atšķirsies un tādējādi izpostīs Birkerta ideju. Tādēļ viņš uzskata – nevis jāturas pie burtiskas normu izpildīšanas, bet gan plašākas to interpretācijas.

Autoruzraugs atsaucas Eiropas prasībām, kas nav tik striktas kā šeit, Latvijā. Tāpat tiek apelēts pie tā, ka Gaismas pils celšanas laikā ugunsdrošības prasības Latvijā vairākkārt mainījušās. To kā argumentu diskusijai nosauc arī Nacionālās būvkompāniju apvienības valdes loceklis Māris Vidauskis. Viņaprāt normatīvi būtu jāpielāgo unikālajai ēkai.

Būvuzraugs bija cerējis ekspluatācijas atļauju saņemt pēdējā darbu mēnesī, tas ir – laikā no 20. novembra. Tomēr darbi iekavējušies un pabeigti tikai 20. decembrī. Papildus sarežģījumus radījusi arī novēlotā ugunsdzēsības sistēmas smidzinātāju pārbaude rudens pusē. Hidrauliskā pārbaude atklājusi sūces, bet rūsganais ūdens nopludinājis jau pabeigtās telpas. Bija jāpārkrāso sienas, jāmaina bojātie griestu paneļi un paklāji.

Svarīgi gan esot, ka šobrīd problēmas novērstas, neviens slikti paveikts darbs nav pieņemts un par ēkas kvalitāti šaubu nav. Pat vairāk – ēku esot pamats saukt par paraugbūvi, uzsver Reparazs.

Būvniecības gaitā gan brīžiem domstarpības starp uzraugu un būvnieku situšas augstu vilni, īpaši – par attieksmi pret darbu. Tā vasaras vidū konstatētos defektus sākts labot vien rudenī. Diskusijas bijušas kā par nepamatoti dārgām izmaksām, tā brāķa darbu, kas bijis jālabo. Piemēram, steidzot noslēgt darbus, celtnieki ēkas ārpusē uzklājuši bojātas granīta plāksnes. Pēc aizrādījuma vairākus desmitus nācās nomainīt.

Reklāma
Reklāma

Līgums ar starptautisko kompāniju par būvniecības darbu uzraudzīšanu Kultūras ministrijai izmaksāja aptuveni miljonu eiro. Toties būvniecības darbu gaitā izdevies ietaupīt vairāk nekā trīs miljonus eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.