Ukrainā divus gadus karo arī talsinieks Ints 8
Ukrainas konfliktā iesaistījies arī talsinieks Ints Geršmanis, kurš tur atrodas kopš 2015.gada jūnija un atgriezties Latvijā neplāno, noskaidrojis TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums sagatavojis dokumentālo filmu “Revolūcijas eksports”. Tajā atspoguļotas Latvijas žurnālista Kārļa Lesiņa tikšanās ar vairākiem vīriešiem, kuriem inkriminēta prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā Ukrainā, kā arī sarunas ar citām personām.
Līdz šim publiski minēti vairāki cilvēki, kuriem tiek inkriminēta prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā Ukrainā – Beness Aijo, Vjačeslavs Visockis, Valentīns Miļutins, Grigorijs Kosņikovskis un Anatolijs Matjukovskis. Par Rodionu Kušniru, kurš sociālajos tīklos figurē arī ar vārdu Deniss Morozovs, izskanējis, ka viņš Ukrainā gājis bojā. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzēts arī daugavpilietis, Latvijas nepilsonis Artjoms Skripņiks, tomēr tiesa šogad 4.augustā viņu attaisnoja.
“Nekā personīga” žurnālists Ukrainā sastapis 1973.gadā dzimušo talsinieku Intu Geršmani, kurš Donbasā atrodoties kopš 2015.gada jūnija. Saruna ar viņu notiek dzelzceļa tuvumā, vīrietis ģērbies karavīram līdzīgā formā, uz jautājumiem atbild latviski. Viņš uz Ukrainu esot atbraucis “atbalstīt tautas gribu”. Viņš teica, ka ilgojas pēc padomju laikiem un, atbraucis uz Ukrainu, sajuties kā iekāpis laika mašīnā. Viņaprāt, tajā laikā cilvēki esot bijuši saliedētāki. “Latvijā tu viens izdzīvot nevari, tev jebkurā situācijā jāmeklē kaut kāds partneris. Pats zini, kādas algas ir. (..) Nedod Dievs tu saslimsi, kredītos vēl ielīdīsi,” viņš pauda.
“Tad es domāju varbūt labāk atbraukt uz šejieni. Te vismaz no sākuma sākt. Laba dzīve. Ja gadījumā kaut kas notiks, notiks. Labāk te kā brīvs cilvēks (..),” viņš izteicās. Geršmanis sevi uzskata par Doņeckas apgabala pilsoni, vajadzīgie dokumenti esot iesniegti un pase tiekot gatavota.
Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā Ukrainā inkriminēta arī Anatolijam Matjukovskim. Viņš dzimis 1972.gadā, nācis no Rīgas. Donbasā atrodoties kopš 2015.gada. Arī viņu raidījumam “Nekā personīga” izdevies sastapt Ukrainā. Raidījumā viņš redzams koptā telpā, pie sienas piekārta glezna, arī pats solīdi ģērbies, pīpē cigareti un sarunājas krieviski.
Vaicāts, vai atceras, kā iepazinās ar latviešiem Ukrainā, viņš atbildēja: “Jā, protams, atceros. Benesu Aijo atceros, es pat pārmetu krustu. Dievs atsūtīja.” “Cilvēks ar raksturu. Viņam, piemēram, bija daudz grūtāk, viņu vispār nepieņēma cilvēki. Viņš latvietis, melnādains, atbraucis dienēt. Viņš bija kā apdraudējums citiem, bet viņš izturēja. Visi viņu tur noniecināja – es domāju, viegli brauca virsū,” pauda Matjukovskis.
Lūgts paust viedokli, kādēļ Latvijas iedzīvotāji brauc uz Ukrainu karot, viņš atbildēja: “Tāpēc, ka mēs esam tuvi tādai pašai idejai, domai. (..) Apstādināt, nelaist. Mēs esam gatavi savas asinis liet, nelaist uz šejieni fašismu. Ļoti daudzi tajā pusē ir, kuri nesaprot, viņi atbrauc, lai pašautu kādam, varbūt datorspēlēs sašaudījušies. Tas ir slikti.” Viņš turpināja: “Pieņemsim, Latvijā nav iespējams tagad uztaisīt revolūciju, teiksim tā. Tur ļoti daudzi ir neapmierināti ar politisko stāvokli un visi to zina. Bet redzēsim, agri vai vēlu uzvara būs mūsējā. Esmu pārliecināts uz 300%.”
Matjukovskis teica, ka Latvijā diskrimināciju savas etniskās izcelsmes dēļ izjutis nelielā, sadzīviskā līmenī, un tam nepievērsa uzmanību. Vaicāts, vai ir saistīts ar partiju “Cita Krievija”, viņš apgalvoja, ka ir bezpartejisks, bet “var just līdzi kādiem notikumiem, partijām”. Neviena partija viņam neesot arī maksājusi. Tomēr viņš esot uzzinājis, ka Ukrainā pieejams pabalsts, kas esot bijis pārsteigums, jo viņš neesot uz Ukrainu braucis pēc naudas.
