Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. maijs, 2013
Drukāt

Raidījums: Vaškeviču varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā

LETALETA

Lai arī kukuļdošanā apsūdzētais Finanšu ministrijas ierēdnis Vladimirs Vaškevičs deklarējies žēlsirdīgo brāļu ordeņa slimnīcā Vīnē, viņš tur nav sastopams. Vaškeviča pārstāvji, prokuratūra un tiesa oficiāli neapstiprina aizdomas, ka Vaškevičs būtu pazudis, tomēr viņu varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā, 19.maijā ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kā ziņots, Vaškevičs apsūdzēts kukuļdošanas lietā, kura pagaidām nav izskatīta pirmajā instancē. Citā lietā Vaškevičs apsūdzēts arī par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā. Pirmās instances tiesa viņam piesprieda divus gadus cietumā, taču bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks spriedumu pārsūdzējis Rīgas apgabaltiesā.

Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums. Vēlāk tiesa deva atļauju Vaškevičam doties ārstēties uz Austriju.

Šī gada 19.martā Rīgas apgabaltiesa nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli un piemērot viņam apcietinājumu. Tomēr aprīļa sākumā Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla.

„Nekā personīga” norāda, ka Vaškevičs ilgstoši neierodas uz tiesas sēdēm un apsūdzētā aizstāvji turpina uzturēt versiju, ka Vaškevičs ir slims. Apsūdzētajam ir pienākums norādīt savu atrašanās vietu, un kā pēdējo Vaškevičs deklarējis žēlsirdīgo brāļu ordeņa slimnīcu Vīnē. „Nekā personīga” žurnālisti šonedēļ zvanījuši uz norādīto slimnīcu, kur sniegta informācija, ka pacients vārdā Vaškevičs pie viņiem neārstējas.

Kā uzsvēra raidījums, nav zināms, vai Vaškevičs vispār bija iestājies šajā Vīnes slimnīcā, taču pat, ja ārstēšanās kurss beidzās, viņam bija pienākums norādīt tagadējo atrašanās adresi.

Vaškeviča aizstāvji ne apstiprina, ne noliedz Vaškeviča pazušanu, aizbildinoties ar steigu un slepenību šajā krimināllietā.

Ja Vaškeviču izsludinās starptautiskā meklēšanā, Austrijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, būtu pienākums viņu izdot Latvijai. Taču neoficiāla informācija liecina, ka Vaškevičs pametis arī Austriju.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā krimināllietā Vaškevičs tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas – par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Pirmstiesas izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latu, 2011.gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latu, bet 2011.gada 30.janvārī 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latu. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.

Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.

Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.

Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.

Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dodot pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+