Ekonomika
Bizness

“Rail Baltica” aprēķinājis, cik bieži kursēs ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām0

Publicitātes foto.

Ir paredzēts, ka “Rail Baltica” ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā  katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem. Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā “Rail Baltica” nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas, tā portālu “La.lv” informēja projekta pārstāvji.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu “Rīga”.

Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts “Rail Baltica” Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums “ETC Gauff Mobility GmbH”, sadarbībā ar “COWI” A/S (Dānija) un “Institut fuer Bahntechnik GmbH”(Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Publicitātes foto.

“Rail Baltica” dzelzceļa satiksmes plāna galvenais mērķis ir paredzēt, kā “Rail Baltica” infrastruktūra spēs apmierināt transporta pakalpojumu pieprasījumam vidējā un ilgtermiņā. Šis plāns tiks izmantots, lai “Rail Baltica” trase tiktu izmantota efektīvi no pirmās tās darbības dienas, un lai pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus būtu iespējams palielināt pēc pirmajiem ekspluatācijas gadiem”, komentē “RB Rail” AS Sistēmu un Ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans-Marks Bedmārs.

Savukārt kā norādīts Vilcienu kustības plānā, divi līdz trīs kravas vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 km/h varēs izmantot “Rail Baltica” katru stundu.

Pieņemtā ass slodze ir 25 tonnas un pieļaujamais vilcienu garums – līdz 1050 m. Lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, paredzēts būvēt trīs liela mēroga multimodālos terminālus – Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva).

Plānots, ka 80% no kravas vilcieniem, kas izmantos “Rail Baltica”, būs intermodālo kravu vilcieni. Tas sniegs iespēju loģistikas operatoriem pārvietot kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem. Tādējādi ir gaidāms nozīmīgs gaisa piesārņojuma un ceļa sastrēgumu samazinājums, kā arī uzlabota kopējā autoceļu satiksmes drošība.

“Rail Baltica” dzelzceļa satiksmes plānā veiktais izvērtējums atklāj reģionālo vilcienu attīstības potenciālu Baltijas valstīs, ar maksimālo kustības ātrumu 200 km/h. Tas nozīmē, ka “Rail Baltica” trase var tikt izmantota ne tikai starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, bet arī reģionālajiem un pārrobežu reģionālajiem pārvadājumiem, nodrošinot ātru un videi draudzīgu transporta risinājumu visa “Rail Baltica” ceļa garumā.

Piemēram, plāns identificēja pietiekamu pasažieru plūsmas potenciālu, lai veidotu reģionālo pasažieru pārvadājumus no Bauskas līdz Rīgai un no Salacgrīvas līdz Rīgai Latvijā, no Pērnavas līdz Tallinai Igaunijā, un no Marijampoles caur Kauņu līdz Viļņai Lietuvā. Papildus tam, plāna izstrādes gaitā tika identificēts pietiekamais pieprasījuma līmenis arī pārrobežu reģionālās satiksmes nodrošināšanai, piemēram, posmos no Marijampoles līdz Rīgai (Lietuvā-Latvijā), vai no Tallinas līdz Rīgas lidostai (Igaunija-Latvija).

Saistītie raksti

Svarīgi atzīmēt, ka reģionālās satiksmes attīstībai uz “Rail Baltica” trases būs nepieciešami papildu pētījumi un lēmumi dalībvalstu līmenī, norāda projekta pārstāvji.

“Rail Baltica” Vilcienu kustības plāns ir balstīts uz pētījumiem par pasažieru un kravas pieprasījumu “Rail Baltica” koridorā, kā arī tas definē vilcienu kustības grafikus un vilcienu veidus, kas varētu tikt izmantoti dzelzceļa pārvadājumos. Plānā iekļauts provizoriski izmantojamais ritošais sastāvs, indikatīvās atrašanās vietas infrastruktūras uzturēšanas un ritošā sastāva apkalpes infrastruktūrai, kā arī detalizēti sliežu ceļu plāni. Galvenie vilcienu kustības plāna risinājumi tiks izmantoti tālākajos projekta posmos, piemēram, “Rail Baltica” būvprojektēšanas laikā.

LA.lv