Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Līdz gada beigām plānots izstrādāt vienu “Rail Baltica” trases variantu (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis (no kreisās), "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperte Evija Brante un pilnsabiedrības "RB Latvija" izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš piedalās preses konferencē, kurā informē ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un saņemtajiem priekšlikumiem.

Līdz gada beigām plānots izstrādāt vienu “Rail Baltica” dzelzceļa trases variantu un pēc tam jau varēs sākt apzināt īpašumus, kurus būs nepieciešams atsavināt, šodien žurnālistiem sacīja “RB Latvia” pārstāvis Neils Balgalis.

Patlaban ir divi trases varianti 265 kilometru garumā un 300 metru platumā. Līdz gada beigām būs viens variants ar 40 līdz 60 metrus platu joslu, kuru paredzēts ierobežot ar žogu.

Tad jau būs iespējams apzināt tos īpašumus, kurus būs nepieciešams atsavināt un sākt izstrādāt kompensāciju mehānismu.

Atsavināšana nav plānota agrāk par 2017.gadu.

Patlaban normatīvie akti neparedz kompensācijas īpašniekiem gar “Rail Baltica” trasi, kuri netiek atsavināti. Šis jautājums daudzkārt tika skarts katrā no sabiedriskajām apspriedēm.

Plānots, ka Satiksmes ministrija apkopos saņemtos jautājumus un kopā ar citām iesaistītajām ministrijām strādās pie kompensāciju sistēmas pilnveidošanas. Atsavināšanas process balstīsies uz trīs principiem – individuāla pieeja, tirgus cena un sadarbība. Nosakot atlīdzību, katrs gadījums būs individuāls, bet viss notiks normatīvajos aktos noteiktajos ietvaros.

Balgalis informēja, ka no šī gada marta līdz septembrim turpināsies izpētes darbs – lokālplānojumu izstrāde, tehnisko risinājumu izstrāde, kā arī tiks sagatavots ietekmes uz vidi novērtējums (IVN): programma un ziņojums.

Līdz marta beigām Vides pārraudzības valsts birojs izstrādās IVN programmu. Ietekmes novērtējuma veikšanai iesaistīti vairāk nekā 50 dažādu nozaru eksperti.

Līdz jūlija beigām eksperti novērtēs esošo situāciju un vērtēs paredzētās darbības ietekmi, veicot paredzētās darbības vietu apsekojumus un lauku darbus, apkopojot un analizējot dažādās datubāzes pieejamo informāciju un datus, izmantojot iepriekš veikto pētījumu un projektu rezultātus, apkopojot un vērtējot citu valstu pieredzi lielu līnijveida objektu ietekmes uz vidi novērtējumā, veicot modelēšanu un prognozēšanu.

No jūnija līdz augustam ekspertu darba rezultāti un vērtējums tiks apkopots IVN ziņojumā, sniedzot alternatīvu salīdzinājumu.

Aprīlī pašvaldībām jāpieņem lēmums par lokālplānojuma izstrādi, bet septembrī jau jābūt gatavam lokālplānojuma projektam. Septembrī un oktobrī paredzēta lokālplānojuma apspriešana kopā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Kā ziņots, 15.martā noslēdzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar “Rail Baltica” projektu. Kopumā sākotnējā “Rail Baltica” sabiedriskajā apspriešanā 15 Latvijas novados piedalījušies 5100 cilvēki.

Galvenie jautājumi, kas satraukuši iedzīvotājus, ir ietekme uz vidi, ainavu, meliorāciju un dzelzceļa tehniskie risinājumi. Tāpat iedzīvotāji interesējušies par ietekmi uz mežiem, putniem, radona glabātuvi Baldonē, gudrona dīķiem Inčukalnā.

“RB Latvia” vortālu 32 dienu laikā apmeklējuši 29 000 apmeklētāju, saņemtas 333 vēstules, 240 zvani uz informācijas tālruni un 516 e-pasti.

Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.

“Pēc sākotnējās apspriešanas ir skaidrs, ka jāturpina skaidrojošais darbs gan ar pašvaldībām, kuras paudušas negatīvu nostāju, gan ar iedzīvotājiem. Skaidrs, ka kaut kāds risinājums tiks atrasts, piemēram, arī Ķekavas novada Daugmalē jau ir izveidota iedzīvotāju iniciatīvas grupa, kas sadarbībā ar projekta izstrādātājiem grib atrast labāko risinājumu dzelzceļa trases būvniecībai,” sacīja Balgalis.

Viņš piebilda, ka notiek informācijas apmaiņa arī ar Igauniju un Lietuvu, un Igaunijas apspriešanās vērojams tieši tas pats, kas Latvijā – “tikai ne pār manu sētu”. Taču Balgalis atzina, ka Igaunijas iedzīvotāji ir konstruktīvāki un vairāk tendēti uz risinājuma atrašanu.

Viņš piebilda, ka Mārupes novadā redzama situācija, ka pašvaldība kūda iedzīvotājus pret “Rail Baltica” projektu. Tāpēc tiks turpināts darbs ar šo pašvaldību.

Balgalis nepieļāva tādu iespēju, ka 2020.gadā dzelzceļa būvniecība varētu nesākties, kā tas ir plānots.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Замечательные представители конторы «Рога и копыта», выдающиеся специалисты по осваиванию чужих денег! Что примечательно, среди всей этой банды нет ни одного специалиста железнодорожника. Строители, блин.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+