Baiba Rubesa
Baiba Rubesa
Foto – Ieva Lūka/LETA

Plānu gatavos nevis profesionāle Rubesa, bet konsultanti par 300 000 eiro 35

Kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā, kā izrādās, Baibas Rubesas vadītajam triju Baltijas valstu kopuzņēmumam AS “RB Rail” vēl nemaz nav sava biznesa plāna un nebūs līdz pat nākamā gada beigām. Turklāt, neraugoties uz labo atalgojumu, kura precīzie apmēri gan netiek atklāti, uzņēmuma vadība nemaz pati negatavojas šo biznesa plānu radīt.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Kad pagājušā gada oktobrī par “RB Rail” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori tika apstiprināta B. Rubesa, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Mopels cildināja viņas “ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”. B. Rubesa šā gada martā medijiem apgalvoja, ka “Rail Baltica” ekonomisko izdevīgumu apliecinot pirms pieciem gadiem kompānijas AECOM veiktais pētījums, turklāt šogad un nākamgad vēl tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini.

Taču pašlaik, kad B. Rubesa ir amatā jau desmit mēnešus, ne tikai nav publiskoti jelkādi citi jaunās dzelzceļa līnijas iespējamā ekonomiskā izdevīguma aprēķinu dati, bet ir arī atklājies, ka kopuzņēmuma vadībai nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību un attiecīgi plusiem vai mīnusiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir gan izlemts, kādam jābūt uzņēmuma biznesa plāna saturam: “Biznesa plāna mērķis ir definēt AS “RB Rail” darbības ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratēģiju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbības rādītājus, risku analīzi u. c. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmu aprēķini, ņemot vērā CEF finansējuma plūsmu laika posmā no 2016. līdz 2031. gadam.” Un uzņēmuma vadība gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs – šodien beidzas pieteikšanās termiņš “RB Rail” iepirkuma konkursam par plāna sagatavošanu.

Pati B. Rubesa nevēlas atbildēt uz jautājumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plāna vispār nav, uz kā pamata viņa ir publiski nākusi klajā ar dažādiem paziņojumiem par “Rail Baltica” darbības sākumu un citiem nozīmīgiem jautājumiem. Uz šo jautājumu neatbild arī Ilze Rassa, kas uzņēmumā ieņem amatu ar nosaukumu “komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”, taču viņa netieši atzīst, ka pašreizējai “RB Rail” vadībai šāda biznesa plāna izstrādei trūkst zināšanu un kompetences – pastāv dažādi “pārrobežu aspekti”, kuri “prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”. Ārējo konsultantu piesaiste došot “iespēju atrast izcilākos ekspertus plašākā tirgū”.

“RB Rail” vadība atsaucas uz finansējuma atbalsta līgumu, kas parakstīts ar Eiropas Savienības Inovāciju un tīklu izpildes aģentūru, kurā noteikts, ka desmit gadu biznesa plāns ir jāsagatavo līdz nākamā gada beigām, bet nav teikts – kam tieši šis plāns jāizstrādā.

Vai “RB Rail” vadītājas iepriekšējās darbavietās uzņēmumi (piemēram, “Stat­oil”) arī sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem – izstrādi uzdeva veikt trešajām personām? Tiešu atbildi uz šo jautājumu nesaņemu. Tikpat izvairīga ir arī Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija, kas ir pastarpināta “RB Rail” kapitāldaļu turētāja. Vai ministrija atbalsta uzņēmuma vadības viedokli, ka biznesa plāns jāsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadībai, bet gan ārpakalpojuma sniedzējam? Vai tā atbalsta šādu rīcību arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem? Preses pārstāvis Aivis Freidenfelds izvairīgi skaidro, ka “kapitālsabiedrības darbības rezultāti un efektivitāte tiek vērtēta atbilstoši stratēģijā plānotajam un faktiski sasniegtajam”, līdz ar to “ministrijas interesēs ir, lai kapitālsabiedrības darbības stratēģija tiek izstrādāta ar vislielāko rūpību un kā gādīgam un rūpīgam saimniekam”. Un piebilst: “Ja kapitālsabiedrības vadība uzskata, ka tai pašu spēku nepietiek, [..] tad tas tiek veikts, piesaistot ārpakalpojumu, protams, izvērtējot kapitālsabiedrībai pieejamos finanšu līdzekļus.”

Reklāma
Reklāma

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāve Dalja Peredniene teic, ka ministrija pašlaik nevēloties komentēt šo “uzņēmuma iekšējo lietu”, bet Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas pārstāvis Mihkels Loide apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšanas princips ir akceptēts “RB Rail” padomē, taču vienlaikus aizrāda uz nepieciešamību B. Rubesai pildīt savus pienākumus: “Kompānijas izpilddirektorei ir jābūt vadošajai lomai biznesa plāna attīstīšanā.”