Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

“Rail Baltica” būvniecību iecerēts sākt pēc pieciem gadiem (17)

RailBaltica_1

Februāra beigās sāksies dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sabiedriskā apspriešana 15 Latvijas pašvaldībās. Savukārt būvniecības darbus līnijā Tallina–Rīga–Kauņa, kas Latvijā papildus radīšot vairākus desmitus tūkstošus jaunu darba vietu, sākšot 2020. gadā un pabeigšot 2025. gadā. Projekta mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. “Rail Baltica” aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar pazemes tuneļa savienojumu Tallina–Helsinki.

Kā vakar atzina projektā izpētes darbu veicēja pilnsabiedrības “RB Latvija” eksperts Neils Balgalvis, no 15 Latvijas pašvaldībām, kuru teritoriju, visticamāk, šķērsos jaunais 1435 milimetru platais sliežu ceļš, Mārupes un Ķekavas pašvaldības patlaban vēlas citu dzelzceļa trases variantu. Dzelzceļa līnija skar arī 2000 zemes īpašumus, ar to īpašniekiem vienošanās par kompensāciju notikšot 2017. – 2019. gadā.

Veic tehnisko izpēti

“RB Latvija” pārstāvji vakar uzsvēra – patlaban no 48 piedāvātajiem trases variantiem izvēlēti ir divi, kas ir iespējami saudzīgi dabai un maksimāli atbilstoši sabiedrības interesēm. Jaunu sliežu lietderību vērtēja no četriem skatpunktiem, tostarp atbilstību lietotāju (pasažieru un kravas pārvadātāju) interesēm, infrastruktūras pārvaldītāja interesēm, sabiedrības interesēm (zemes īpašnieki, uzņēmēji, iedzīvotāji) un publiskā sektora interesēm (valsts un pašvaldību plāni). “Rail Baltica” tehniskajā izpētē patlaban ir iesaistīti 40 “RB Latvija” eksperti. “Projektējot dzelzceļa līniju, izvairījāmies no blīvi apdzīvotu teritoriju šķērsošanas,” stāsta N. Balgalvis. Viņš arī vērš uzmanību, ka dzelzceļa līnija šķērsos vien piecus hektārus aizsargājamo dabas teritoriju.

Tehniskās izpētes projekta vadītājs Arnis Skrastiņš teic, ka nākamie projekta īstenošanas soļi būs ietekmes uz vidi novērtējuma gatavošana, kas ietver arī projekta sabiedrisko apspriešanu, tehniskā projekta izveide, topogrāfiskā uzmērīšana un ģeoloģiskā kartēšana. Ietekmes uz vidi novērtējumu iecerēts pabeigt šā gada beigās. Savukārt pēdējais termiņš projekta pieteikuma iesniegšanai ES atbalsta saņemšanai ir šā gada 26. februāris.

Eiropas valstu sliežu ceļu platuma maršruta būve Baltijas valstīs ir gan politisks, gan arī ekonomisks lēmums.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Nav šaubu, ka mūsu superalkatīgie 100″gudrie” ir jau izrēķinājuši visus iespējamos “otkatus”, tāpēc Straujumas “k-dze” autoritatīvi arī paziņo, ka “..no šī projekta nav iespējams atteikties..”

    Tauta, vai mēs varam vai nevaram viņus piespiest to izdarīt?

  2. Jāskatās Ķīnas virzienā ,tur pasaulē ātrākie masveida vilcieni.1200 sastāvi dienā pārvadā 2 miljonus cilvēku ar ātrumu 280 km stundā.Kopējais ātrgaitas trašu garums šogad sasniegs 15000 km.

  3. Piekrītu. Tiešām sūda projekts. Kādam jau tas būs izdevīgs,tikai ne lielākajai tautas daļai. Laikam jau tāpēc tā lielā brēkšana ap Krievijas -Ukrainas notikumiem. Tautas uzmanība kaut kur jānovirza. Ja kāds tiešām ko iegūs tad tie būs projekta bīdītāji un rīdzinieki. Pārējie-PIE SASISTAS SILES.

  4. Igauņi savu ātrvilcienu taisa no Tallinas pasažieru ostas, Tallinas Lidosta, Pērnava (ar Pērnavas pasažieru ostu). Savienoti lielākie un nozīmīgākie transporta mezgli. Arī Lietuva domā kā labāk savienot savus nozīmīgākkos transporta mezglus. Liek dubultās sliedes, lai jaunuzcelto līniju varētu izmantot arī citi vilcieni ar jau platumu.
    Bet ko latvieši? Būsim tikai starpposms starp Igauniju un Lietuvu? Vai tiešām nevarēja uzbūvēt gar Ziemeļu daugavas šķēršojumu? Būtu savienota gan Rīgas Pasažieru osta, gan Rīgas Lidosta, un vēl perspektīvā – Jelgava. Kā to ieteica bijušais ministru prezidents Dombrovskis.

    Pie esošā projekta, Latvijas posmā jaunā RailBaltica izmantojamība būs minimāla, taču izdevumi tak nesamazināsies. Vai tad par ekonomisko darbību nav jādomā?

  5. A kāda pipara pēc mums vispār ir vajadzīgs? Vangažos būs pietura?

  6. Kartē gan ne Rīga, ne lidosta nav pat tuvumā.

  7. Ja netaisa pieturu Salacgrīvā tad sevišķas jēgas nav šim projektam. Igauņiem 2 pieturas Pērnava, Tallina… Latviešiem arī vajag uz to pusi ātru transportu, citādi ar to galu ir bēdīgi.

  8. Lai kā arī Mums latviešiem patiktos riet uzskatu, ka labāk sliedes būvēt nekā demontēt!

  9. Trasi jālaiž zem Rīgas Atbildēt

    Citu valst pieredze liecina, ka mūsdienās dzelzceļi jālaiž zem pilsētām pa tuneļiem.

  10. BaaC nu CIK var būvēt!! pārvērtīs smuko vidzemes piekrasti par tādu pašu štrāsi kā jau ir Eiropa!!

    Kads baiss monstrs jau ir saulkrastu apvedceļš. Nošmaukts uz ceļu platumu pagriezienos – sataisīti tādi griezieni, kur ātrums līdz nullei jānomet, drausmīgi nesmukas apmales gigantiski uzbērumi, kas pārpurvo apkārtējās platības. Ceļ gruntsūdeņus un slīcina cilvēkus nost.

    Nu NEPIETIEK ja ar to apvedceļu, idioti jūs, KO?!!

    Tagad pēc āris km vēl vienu štrāsi paralēli vajag ja??!!

    ja naudu dod tad smadzenes nevajag, vaine?? Galvenais ka uz haļavu nauda.

  11. Pēc idejas šim projektam vajadzēja sasaistīt Latviju ar Eiropu un tas nozīmē, ka tai bija jābūt iespējai veikt esošo dzelzsceļu reformu un arī tam varēja parasīt ES naudiņu, bet LDz visticamāk ka tie aprijušies purni kas tur sēž jau saņem pietiekoši daudz arī bez jebkādām tālejošām reformām.
    Otrkārt, šim vilcienam ir jāsavieno ES birokrātijas aparāta pārvietošanās satiksmi, kas ir Jaunās Romas armijas vietā. Viļņai tas neiet cauri un Rīgas plašajai stacijai arī neiet cauri, bet iet caur Getliņiem… simboliski Dzelzsceļa stacija tāpat kā agrāk varēs tikt izmantota lai ārzemju tūristi var tikt nolaistos vagonos uz Maskavu… arī ļoti simboliski.

    Visa runāšana par ekoloģiskumu un jaunu darba vietu radīšanu ir tikai acu aizmālēšanai. Elektriskie vilcieni ir draudzīgāki dabai, bet šis ātrvilciens taisās iet cauri apdzīvotām teritorijām un arī cauri daudzām dabas teritorijām, kur ātrvilcieni trieks nost gan dzīvniekus, kas rāpos pāri sliedēm, gan arī cilvēkus. Ja galīgajā risinājumā tiks izmantoti kilometriem gari žogi, vietējie Pierīgas atpūtnieki var aizmirst par iespēju sēņot mežos un arī savvaļas dzīvnieki tiks iežogoti vēl vairāk. Tā ka dabai draudzīgs šis ātrgaitas vilciens pilnīgi noteikti nav.

    Darba vietas iespējams, ka būs tikai kad to brīnumu būvēs, bet tā arī ir muldēšana, jo arī Latvijas firmas var noalgot rumāņu un bulgāru strādniekus. Ilgtermiņā šis vilciens gan nekādas īpašās darba vietas nedos – nekur nav rakstīts, ka Latvijai pederēs kāds no šiem vilcienu sastāviem. Kravas vilcieni arī Latvijai vairāk ies cauri nekā paši sūtīs, jo Latvijas ekonomika nav spējīga izmantot šo iespēju.

    Ja vēl esošo “lēno” vilcienu trašu uzturēšana neprasa salīdzinoši daudz izmaksas, tad ātrgaitas vilcienu trašu uzturēšana ir dārgāka, tāpēc, ka tā IR jāuztur. Pilnīgi noteikti, ka uz 1-2 ātrvilcienu braucieniem būs jābrauc kādam apkopes vilcienam(kā tas notiek Japānā), kas notīrīs sniegu vai citu ķēpu un arī noslīpinās negludumus uz sliedēm, jo ja vilciens , braucot ar ~900km/h aizķersies aiz kaut kāda gruža, ies bojā simtiem cilvēku, tāpēc drošības izmaksas būs ļoti augstas, salīdzinoši ar to, ko patlaban tērē LDZ uz esošajiem dzelzsceļiem. Piemēram, starp Maskavu un S.Pēterburgu kursē ļoti lēns vilciens – tikai 250km/h un tur cilvēki kas nelegāli šķērso dzelzsceļu un ir neapmierināti(loģiski) ar žogu lido pa gaisu un kļūst par līķu pankūkām pat neuzkāpjot uz sliedēm, kad šis vilciens traucas garām tikai ar nieka 250km/h. Pie tam – tik ātri braucošu vilcienu nav iespējams pamanīt, ja jāsalīdzina ar parastajiem vilcieniem, kas brauc max 60km/h un kur vēl ar 900km/h lidojošu vilcienu(pasažieru lidmašīnas lido tikai ar ~600km/h) Nākamā problēma šim vilcienam būs tāda, ka vietējie metīs ar akmeņiem šim vilcienam, kas lielā ātruma dēļ ir bīstams pašam vilcienam – lai to novērstu, ir nepieciešama kameru uzstādīšana(un man ir aizdomas, ka tās jau ir paredzētas projektā), kas ar nav nekādas lētās.

    Latvijas cilvēki ir vai nu stulbeņi vai arī pataisīti par mazohistiem, kuriem ja liks ar pliku dirsu apsēsties uz naglas, to arī darīs, ja neapjēdz un nespēj domāt ilgtermiņā, ka šis vilciena projekts(pašreizējā variantā un bez daudzām izmaiņām) nav priekš viņiem, neko viņiem nedos – ne darbu, ne naudu, ne arī kompensācijas par šī dzelzsceļa izraisītajām problēmām. Vienīgie ieguvēji no šī projekta varētu būt tikai zemes pārdevēji.

    Vispār, šis raksts ir pilnīgs ūdens. Vai nu lai formāli atskaitītos, ka informējuši sabiedrību kādā Latvijas lielizdevumā vai arī lai sagatavotu sabiedrisko domu, cik viss ir balti un pūkaini.

  12. Zīmīgi rakstu par Rail Baltica ilustrēt ar Krievijas (kaut arī Vācijā būvētu) ātrvilcienu 🙂

  13. Vai ir iespējams precizēt, kuru ES finanšu instrumentu ir paredzēts izmantot projekta īstenošanai?

  14. lidosta ir Mārupes novada teritorijā -ir paredzēts ,ka dzelceļs savienos ar lidostu,pēc shematiskās bildes sanāk ,ka tas neskar Mārupes novadu-kā tas var būt?

  15. Pat izdomāts nav līdz galam!

  16. pa to līkumlīkumoto trasi nekādus dižos ātrumus attīstīt nevarēs. Tā arī nesapratu, kāpēc to netaisa blakus jau esošajam dzelceļam. Otru uzbērumu blakus un lieta darīta. Vai iemesls tāds, ka pareizie onkuļi tur zemes naf sapirkušies?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+