Foto – Shutterstock

“Rail Baltica” būvniecību iecerēts sākt pēc pieciem gadiem 17

Februāra beigās sāksies dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sabiedriskā apspriešana 15 Latvijas pašvaldībās. Savukārt būvniecības darbus līnijā Tallina–Rīga–Kauņa, kas Latvijā papildus radīšot vairākus desmitus tūkstošus jaunu darba vietu, sākšot 2020. gadā un pabeigšot 2025. gadā. Projekta mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. “Rail Baltica” aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju, pagarinot maršrutu ar pazemes tuneļa savienojumu Tallina–Helsinki.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Kā vakar atzina projektā izpētes darbu veicēja pilnsabiedrības “RB Latvija” eksperts Neils Balgalvis, no 15 Latvijas pašvaldībām, kuru teritoriju, visticamāk, šķērsos jaunais 1435 milimetru platais sliežu ceļš, Mārupes un Ķekavas pašvaldības patlaban vēlas citu dzelzceļa trases variantu. Dzelzceļa līnija skar arī 2000 zemes īpašumus, ar to īpašniekiem vienošanās par kompensāciju notikšot 2017. – 2019. gadā.

Veic tehnisko izpēti

CITI ŠOBRĪD LASA

“RB Latvija” pārstāvji vakar uzsvēra – patlaban no 48 piedāvātajiem trases variantiem izvēlēti ir divi, kas ir iespējami saudzīgi dabai un maksimāli atbilstoši sabiedrības interesēm. Jaunu sliežu lietderību vērtēja no četriem skatpunktiem, tostarp atbilstību lietotāju (pasažieru un kravas pārvadātāju) interesēm, infrastruktūras pārvaldītāja interesēm, sabiedrības interesēm (zemes īpašnieki, uzņēmēji, iedzīvotāji) un publiskā sektora interesēm (valsts un pašvaldību plāni). “Rail Baltica” tehniskajā izpētē patlaban ir iesaistīti 40 “RB Latvija” eksperti. “Projektējot dzelzceļa līniju, izvairījāmies no blīvi apdzīvotu teritoriju šķērsošanas,” stāsta N. Balgalvis. Viņš arī vērš uzmanību, ka dzelzceļa līnija šķērsos vien piecus hektārus aizsargājamo dabas teritoriju.

Tehniskās izpētes projekta vadītājs Arnis Skrastiņš teic, ka nākamie projekta īstenošanas soļi būs ietekmes uz vidi novērtējuma gatavošana, kas ietver arī projekta sabiedrisko apspriešanu, tehniskā projekta izveide, topogrāfiskā uzmērīšana un ģeoloģiskā kartēšana. Ietekmes uz vidi novērtējumu iecerēts pabeigt šā gada beigās. Savukārt pēdējais termiņš projekta pieteikuma iesniegšanai ES atbalsta saņemšanai ir šā gada 26. februāris.

Eiropas valstu sliežu ceļu platuma maršruta būve Baltijas valstīs ir gan politisks, gan arī ekonomisks lēmums.