Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. aprīlis, 2012
Drukāt

«Rail Baltica» – ceļš Latvijas izaugsmei

sliedes_leta

Mūsu valstij nepieciešami konkrēti risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Šajā ziņā “Rail Baltica” projekts – jauna ātrgaitas dzelzceļa līnija no Tallinas caur Rīgu un Kauņu uz Poliju – ir nozīmīga iecere, jo radīs jaunas darba vietas un iespējas Latvijas uzņēmējiem. Tomēr pastāvīgi parādās balsis, kas iebilst pret šo projektu. 


Pirmkārt, jākliedē mīts, ka projekts tikai uzlabos igauņu preču plūsmu uz Krieviju. Viņi sen ir modernizējuši esošo dzelzceļa līniju Tallina–Tartu, ko izmanto preču plūsmai tālāk uz Krieviju. “Rail Baltica” ir pilnīgi jauns ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Eiropu. Ir paredzēts to būvēt atbilstoši Eiropas sliežu standartiem, kas ļautu šķērsot Baltijas valstis apmēram četrās stundās un vēl papildus turpināt ceļu līdz pat Venēcijai. To varētu izmantot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Kravu nonākšana Eiropā šobrīd iespējama tikai pa daudz lēnākiem jūras vai auto ceļiem.

Otrkārt, “Rail Baltica” nevis sašaurinātu, bet paplašinātu mūsu uzņēmēju iespējas konkurēt starptautiskajos kravu pārvadājumos. Jau šobrīd darbojas dzelzceļa līnijas uz un no Krievijas. “Rail Baltica” radītu jaunas iespējas nodrošināt ātrgaitas dzelzceļa satiksmi uz Eiropu. Jāpiebilst, ka šis projekts nav nekādi saistāms ar Krievijas virziena modernizāciju. Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums pieejams vienīgi projektiem starp dalībvalstīm. Ja vēlamies uzlabot Krievijas virzie-na dzelzceļa koridoru, tas jādara vai nu pašiem par saviem līdzekļiem, vai kopā ar Krieviju.

Treškārt, jāuzsver, ka “Rail Baltica” izmaksas līdz pat 85% segtu ES. Mums tiek dota iespēja par ārkārtīgi zemām izmaksām izveidot ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savienotu mūs ar Eiropu. Izpētes aprēķini liecina, ka tieši dzelzceļa kravu plūsma nodrošinātu ienesīgumu. Jo lielāka kravu plūsma, jo turīgāka kļūst arī pati valsts. Šobrīd ir paredzēts, ka Latvijā būtu viena pietura Rīgas Centrālajā stacijā ar iespēju kravas komplektēt pie Salaspils pārvada. Taču, protams, lai pilnībā izmantotu “Rail Baltica” iespējas, būtu jānodrošina tiešs savienojums ar Rīgas lidostu, kā arī ar ostām.

Kāpēc tad nemitīgi rodas iebildumi pret “Rail Baltica”? Pirmkārt, notiek kārtējā cīņa par finansēšanas “deķīti”. Kaut arī 85% finansējuma dotu Eiropa, tomēr ir ostu uzņēmumu pārstāvji, kuri vēlas, lai visa valsts nauda attīstītu vienīgi Krievijas dzelzceļa virzienu. Šie uzņēmēji domā no savām pozīcijām kā tranzīta pakalpojumu sniedzēji, kas pārvadā kravas uz/no Krievijas.

 

Taču valstij ir jādomā arī par tiem uzņēmējiem, kas attīsta ražošanu Latvijā. Viņiem aizvien svarīgāk kļūst atrast veidu, kā ātrāk nogādāt preces uz Eiropu. Jauna infrastruktūra veicinās arī uzņēmumu veidošanos. Valstij vislabāk vienlaikus attīstīt abus virzienus – gan Krievijas, gan Eiropas.

 

Otrkārt, sava loma ir arī ģeopolitikas faktoriem. Nedrīkstam būt naivi un domāt, ka ES un NATO dalībvalsts statuss mūs padara imūnus pret ģeopolitikas strāvojumiem. Tie pastāv un ietekmē arī mūs. Pēdējos 10 gadus Krievija ir darījusi visu, lai pēc iespējas kavētu mūsu valsts ekonomisko attīstību un sabiedrības konsolidāciju. Spriežot pēc tās darbiem, Krievija nevēlas stiprus un stabilus kaimiņus, bet gan vājus un pēc iespējas nabadzīgākus – tādus, kurus var ietekmēt un kontrolēt.

“Rail Baltica” projekts ir svarīgs Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts veidošanai par stipru un stabilu Rietumu demokrātiju, kas ir cieši integrēta kopējos Eiropas transporta tīklos. Mums jābūt tālredzīgiem, lai nekristu maldīgu pieņēmumu varā. “Rail Baltica” nenozīmē samazināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Gluži pretēji, tas dotu mūsu uzņēmumiem iespēju ne tikai sadarboties ar Krieviju, bet paplašinātu viņu iespējas vienlaikus attīstīt veiksmīgu sadarbību arī ar Eiropu. “Rail Baltica” projekta īstenošana nestu Latviju soli tuvāk mērķim – būt turīgai un stabilai Eiropas valstij.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+