×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
24. janvāris, 2018
Drukāt

“Rail Baltica” – plānošana noslēgusies, laiks projektēšanai (7)

"RB Latvija"  vizualizācija"RB Latvija" vizualizācija

“Pagājušajā gadā noslēdzās pirmā – plānošanas fāze – un sākām otro – projektēšanas – fāzi, kas kopumā ilgs līdz pat 2022. gadam. Līdz ar plānošanas posmu noslēgusies projekta izmaksu–ieguvumu analīze, kurā secināts, ka projekts kopumā varētu Baltijas valstīs ienest 16,2 miljardus eiro sociālekonomiskos ieguvumos. Kā zināms, izmaksas būs apmēram 5,8 miljardi eiro,” gadskārtējā “Rail Baltica” projekta īstenotāju preses konferencē pavēstīja kopuzņēmuma AS “RB Rail” izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

B. Rubesa norādīja, ka pavisam drīz jau jābūt gatavām projektēšanas vadlīnijām un jau šā mēneša beigās Latvijā beidzot jāizsludina detalizēts tehniskais projektēšanas konkurss (Lietuvā un Igaunijā jau noticis. – Aut.). Projekta komanda šogad turpinās arī darbu pie projekta finansējuma, sāks īstenot ilgtermiņa biznesa plānu un turpināsies sadarbība ar Poliju un Somiju.

Pērn bijuši 28 iepirkumi, no kuriem trīs veikti atkārtoti kandidātu neatbilstības prasībām vai pārlieku lielās līguma summas dēļ. Palielināta arī “RB Rail” iepirkumu daļa uzņēmumā, darbinieku skaitam pieaugot no trim līdz septiņiem cilvēkiem, bet kopumā kopuzņēmumā nodarbināti 37 cilvēki. B. Rubesa uzsvēra, ka projekta potenciālu pierāda arī arvien pieaugošā interese no kvalificēta ārvalstu darbaspēka puses, jo uz Baltijas valstīm jau pārcēlušies, piemēram, divi speciālisti no Zviedrijas, viens no Lielbritānijas u. c. valstīm.

Centrālā stacija – sarežģītākais projekts visā “Rail Baltica”

Savukārt SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (­EDZL) Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna runāja konkrētāk par paveikto Latvijā. “Svarīgi, ka Latvijā dzelzceļa līnija pasludināta par nacionālo interešu objektu. Pērn apstiprināts pagaidu dzelzceļa trases projekts, pabeigts starptautiskais Rīgas multimodālā transporta mezgla skiču konkurss, apstiprināts arī Centrālās stacijas un Dzelzceļa tilta dizains un to celtniecības iepirkums. Veikts arī projektēšanas iepirkums, kas attiecas uz “Rail Baltica” un lidostas “Rīga” savienošanu un infrastruktūras attīstību,” sacīja A. Driksna, uzsverot, ka viņu priecē Latvijas iedzīvotāju informētība par projektu – Latvijā par to ir informēti 95% cilvēku, bet to atbalsta 89% iedzīvotāju.

“Rīga projektā ir kā atsevišķa sala, taču, iekļaujot dzelzceļa trasē arī lidostu, projekts iegūst pavisam jaunu nozīmi, ļaujot cilvēkiem no Rīgas līdz Viļņai nokļūt tikai divās stundās. Svarīgi saprast, ka darbi pie “Rail Baltica” lidostas teritorijā notiks gan vienlaikus ar lidostas infrastruktūras uzlabošanas darbiem, gan netraucējot lidostas pamatfunkcijas. Kopumā par lidostas sestās kārtas attīstības veikšanu saņemti pieci piedāvājumi, bet viens komersants iesniedzis sūdzību,” sacīja A. Driksna. “Ceram, ka līgumu par projektēšanu noslēgsim līdz šā gada beigām un būvniecība lidostas teritorijā sāksies līdz 2020. gadam, bet beigsies 2022. gadā. Jau sācies īpašumu iegādes posms ap lidostu, kuru plānojam pabeigt kaut kad nākamajā gadā,” sacīja EDZL pārstāvis.

“Citas nozīmīgās pārmaiņas Rīgā būs saistītas ar dzelzceļa staciju, kas ir, iespējams, sarežģītākais projekts visā “Rail Baltica” kopprojektā, jo stacija jāattīsta, netraucējot esošo dzelzceļa satiksmi, netraumējot dzīvi pilsētā un ņemot vērā pilsētas vēsturisko centru,” norādīja A. Driksna. Laika posms, kādā plānots īstenot visu ar stacijas pārvērtībām ieplānoto, ir līdzīgs kā lidostai – būvniecībai jānoslēdzas 2022. gadā.

Igaunijā pār sliedēm būvēs tiltus dzīvniekiem

Igaunijā pērn būtiska uzmanība pievērsta dabas aizsardzībai, piebilda “Rail Baltica Estonia” valdes priekšsēdētāja Rīa Sillavē, apstiprinot, ka Igaunijā pēc iespējas mazāk izmantos žogu kā dzelzceļa ierobežojošo elementu, bet vairāk – tiltus, pārvadus, pa kuriem droši pāri dzelzceļam pārvietoties meža dzīvniekiem. Igaunijā arī jau precīzi zina, ka projekta vajadzībām būs jāatpērk apmēram 650 zemesgabali, no kuru īpašniekiem 60% labprāt zemi samainītu pret kādu citu valsts īpašumā esošu īpašumu, bet 40% ir gatavi zemesgabalu vienkārši pārdot.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tieši otrādi … lai tas modern eiropa šik tiktu laists pa tiltiem , bet zemi un dabu atstāt mierā … īpaši kur meži .
    tur kur lauki pauguraini , tur okei … pa zemi un tuneļiem .
    dzīvniekus mēs neiemācīsim staigāt pa trotuāriem …. , cilvēkam ir jāpakļaujas dabai un jāpielāgojas dabai .

  2. Такими силами дороги не построить, даже не мечтайте! Atbildēt

    6,
    grafists.

  3. В наличии только специалисты по распилу да по забалтыванию любой проблемы на гос. языке! Atbildēt

    5,

  4. Тут нужны специалисты, а их нет! Atbildēt

    4,

  5. И самое смешное, даже при наличии финансирования, эту дорогу элементарно некому строить. Atbildēt

    3,

  6. То есть, финансирование ЕС под большим большим вопросом. Atbildēt

    2,

  7. Никто как то не заметил, но этот проект из числа приоритетных проектов ЕС, имеющих гарантированное финансирование, исключили! Atbildēt

    1,

Draugiem Facebook Twitter Google+