Ekonomika
Bizness

“Rail Baltica” izpilde kavēsies par vismaz diviem gadiem0


Šogad “RB Rail” un projekta ieviesēju galvenais mērķis būs laikus uzsākt būvprojektus.
Šogad “RB Rail” un projekta ieviesēju galvenais mērķis būs laikus uzsākt būvprojektus.
“Rail Baltica” vizualizācija

Ziņa papildināta pl.18.11.

Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izpilde kavēsies par vismaz diviem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš pastāstīja, ka projekts pašreiz ir iekavējies un ekspertu vērtējumā tas iekavēsies par aptuveni 2,5 gadiem, kas nozīmē, ka būvdarbi, kurus iecerēts sākt 2020.gadā, iespējams šajā laikā nesāksies.

“Mēs strādājam, lai nodrošinātu visu nepieciešamo finansējumu. Tik nauda, cik ir piešķirta, tik arī ir. Mēs runājam ar Briseli un citām Baltijas valstīm, kā racionāli izmantot piešķirtos līdzekļus. Tai pašā laikā skatāmies uz papildfinansējumu, jo par piešķirto naudu mēs neko dižu uzbūvēt nevarēsim,” pauda ministrs.

Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) plānotais finansējums nav samazinājies, bet, projektam attīstoties un prasībām augot, palielinājies nepieciešamais finansējums.

“Esmu lūdzis visām iesaistītajām pusēm līdz 13.martam sagatavot skaidru plānu un redzējumu, kādā secībā visi darbi Latvijā notiks,” pauda Linkaits.

Viņš arī norādīja, ka līdz 2026.gadam kaut kas būs uzbūvēts, bet tā noteikti nebūs visa trase.

Savukārt Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail”, kas izveidots, lai īstenotu dzelzceļa projektu “Rail Baltica”, valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Igns Degutis aģentūrai LETA norādīja, ka “Rail Baltica” projekta nodošanas termiņu, kas ir 2026.gads, kā arī kopējās paredzamās izmaksas, kas ir 5,8 miljardi eiro, ir apstiprinājušas visas Baltijas valstis un Eiropas Komisija (EK).

“Apņemšanās īstenot “Rail Baltica” projektu noteiktajā laikā un budžetā ir apstiprināta ne tikai ar 2017.gada starpvaldību līgumu par “Rail Baltica” dzelzceļa savienojuma izveidi, bet arī 2018.gada oktobra EK lēmumā par “Rail Baltica” ieviešanu, kuru apstiprināja visas ES dalībvalstis. Līdz šim visas nozīmīgākās izmaiņas projektā Baltijas valstis ir apspriedušas un pieņēmušas tam paredzētajos starpvalstu sadarbības formātos,” skaidroja Degutis.

Viņš pauda, ka, runājot par projekta statusu, šobrīd ir identificēti vairāki riski sekmīgai projekta ieviešanai. Tie saistās ar projekta apmēriem, atšķirīgo likumdošanu Baltijas valstīs, augstu tehnisko sarežģītību, projekta pārvaldību un iesaistīto institūciju administratīvo kapacitāti.

“Tajā pašā laikā ir panākts progress – izstrādāti galvenie pētījumi, notiek būvprojektēšanas darbu iepirkums vairāk nekā 500 kilometros no “Rail Baltica” pamattrases. Papildus tam, norit sekmīga sadarbība ar Poliju. Savukārt Somija ir nolēmusi pievienoties “Rail Baltica” kopuzņēmumam. Nepieciešamie darbības virzieni ir skaidri un savlaicīga stratēģisko lēmumu pieņemšana ļaus paātrināt projekta gaitu un izpildīt nospraustos mērķus,” teica “RB Rail” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Jau ziņots, ka “RB Rail” ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu “Rail Baltica” projektu – pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. “RB Rail” ir centrālais “Rail Baltica” projekta koordinators.

Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.
Saistītie raksti

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

LA.lv