Mobilā versija
Brīdinājums +14.5°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

“Rail Baltica” prognozētās izmaksas sasniedz 5,8 miljardus eiro (2)

Foto no "Rail Baltica" trases vizualizācijaFoto no "Rail Baltica" trases vizualizācija

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta “Rail Baltica” izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, šodien “Rail Baltica Global Forum 2017” sacīja EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Viņš norādīja, ka “Rai Baltica” izdevumu-ieguvumu analīze izstrādāta, lai atjaunotu 2011.gada AECOM pētījumu apstākļos, kad lēmumi par investīcijām jau pieņemti. Analīze veikta, skatot “Rail Baltica” kā globālu projektu, nevis trīs atsevišķus projektus trijās Baltijas valstīs.
No kopējām projekta izmaksām 5,788 miljardu eiro apmērā, Eiropas Savienība varētu segt 4,635 miljardus eiro (pieņemot atbalsta intensitāti 85% apmērā), bet Baltijas valstis 1,154 miljardus eiro. Savukārt 2048.līdz 2052.gada būs nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā infrastruktūras atjaunošanai.

Viņš norādīja, ka projekta sociālekonomiskais ieguvums pārsniedz 16 miljardus eiro, tostarp ņemot vērā ieguvumus ceļotājiem, kravu pārvadātājiem, dzelzceļa operatoriem, skaņas un gaisa piesārņojuma mazinājumu, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas prasību ieviešanā. Būtiska ietekme gaidāma arī uz valstu ekonomikām.

Kļava uzsvēra, ka kopumā projekts ieguvumi būtiski pārsniedz izdevumus.

Vienlaikus viņš piebilda, ka dzelzceļa operēšanas rentabilitāte būs lielā mēra atkarīga no spējas sasniegt potenciālos tirgus pasažieru un kravu pārvadājumu segmentā.

Potenciālās biļešu cenas maršrutā Tallina-Rīga būtu 38 eiro (ceļā viena stunda un 55 minūtes), Viļņa-Rīga 38 eiro (ceļā divas stundas un viena minūte), bet Tallina-Viļņa 76 eiro (ceļā četras stundas un piecas minūtes).

Šodien Rīgā sācies forums “Rail Baltica Global Forum 2017”, kas ir galvenais starptautiskais “Rail Baltica” pasākums šajā gadā, kura laikā tiek skatīts dzelzceļa projekta ekonomiskais potenciāls, iepirkumu politika.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+