“Rail Baltica” savienos Somiju ar Poliju 1
Dzelzceļa līnija “Rail Baltica” nav vien ieguvums Baltijas valstīm, proti, šā projekta īstenošana ir svarīga arī Polijai un Somijai, otrdien Tallinā notiekošajā sanāksmē “”Rail Baltica” Global Forum 2018″ uzsvēra Baltijas valstu ministri.
Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Kadri Simsone teica, ka projekta ieviešanā ir būtiski sadarboties ar Somiju un Poliju. Tas skaidrojams ar to, ka “Rail Baltica” būtībā radīs jaunu transporta koridoru, bet Polijas un Somijas iesaiste pastiprinās projekta nozīmi Eiropas līmenī, jo tas radīs jaunus multimodālus savienojumus Eiropas ziemeļaustrumu reģionā.
Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka projekts ir vairāk nobriedis, tas jau ir kļuvis par Eiropas nozīmes projektu, ar ko Baltijas valstis kļūs par Eiropas vienotās integrālās infrastruktūras sistēmas daļu. Tāpēc ir būtiski turpināt sadarbību. Augulis arī sacīja, ka “Rail Baltica” noteikti veicinās mobilitāti, projekta ieguvēji būs gan sabiedrība, gan kravu pārvadātāji.
Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Roks Masjulis arī uzsvēra Polijas un Somijas nozīmi projekta īstenošanā, jo infrastruktūrai, kas savieno piecas valstis – trīs Baltijas valstis, Poliju un Somiju –, ir milzīgs potenciāls radīt nosacījumus jaunai kārtībai Eiropas ziemeļaustrumu reģionā.
Polijas Infrastruktūras un būvniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Bitels apstiprināja, ka Polija jau ir “Rail Baltica” partneris. Vienlaikus viņš norādīja, ka šīs līnijas ieviešanā svarīgs aspekts ir arī drošība, pēc viņa domām, “Rail Baltica” to nodrošinās. Bitels arī atzīmēja, ka ir svarīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas.
Zviedrijas Uzņēmējdarbības un inovāciju ministrijas valsts sekretārs Matiass Landgrēns uzsvēra “Rail Baltica” kā labu integrēšanās piemēru vienotajā Eiropas sistēmā. Taču Land-grēns arī akcentēja projekta ieviesējiem nepieciešamību iekļauties termiņos un noteiktajā budžetā, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti un uzticību.
EK Transporta un mobilitātes Ģenerāldirektorāta Investīciju, inovatīvā un ilgtspējīgā transporta departamenta direktors Heralds Reijterss aicināja Baltijas valstis iekļauties iepriekš noteiktajos termiņos līdz 2026. gadam. To ir būtiski ņemt vērā, lai nākotnē netiek zaudēts nepieciešamais ES finansējums, kas varētu būt līdz 85% no visa projekta izmaksām.
Eiropas Parlamenta Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Petri Sarvamā sacīja, ka Eiropas Parlaments (EP) atbalsta “Rail Baltica” projektu, taču to ieviest var tikai un vienīgi Baltijas valstis, kas ir to uzņēmušās. “EP atbalsta “Rail Baltica”, taču Brisele to nevar uzbūvēt. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas drīzāk pārvarēt savstarpējās uzticības problēmas, lai izdotos īstenot projekta ieviešanu,” norādīja Sarvamā, piebilstot, ka šo problēmu pārvarēšana būtu arī laba dāvana Baltijas valstu simtgadē.
